Tiek teikts, ka ir atļauts precēties ar sievieti no “grāmatas tautām”. Bet ko mēs saprotam ar “grāmatas tautām”? Vai visus, kam personu apliecinošā dokumentā ir norādīta kristiešu vai ebreju reliģiskā piederība? Starp tiem ir arī ateisti. Tātad mēs nevaram skatīties tikai uz personu apliecinošo dokumentu, mums jānoskaidro viņu ticība. Bet kādu ticību mēs pieņemsim? Kas ir kristietis? Vai tas ir ticēt Jēzum kā radītājam? Vai tas ir kristietisms?…
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ir atļauts precēties ar sievieti, kura sevi dēvē par kristieti vai jūdaisti; jā.
Noslēgtais laulību līgums ir spēkā.
Tomēr
Nav atļauts precēties ar sievieti, kura ir ateiste, bet kuras personas apliecībā ir norādīts, ka viņa ir kristiete.
Musulmaņu sievietes un vīrieši nedrīkst precēties ar daudzdievību piekritējiem.
Dažāda veida elku pielūdzējas ir sievietes, kas pielūdz kādas citas lietas līdzās Dievam, piemēram, elkus, zvaigznes, uguni vai dzīvniekus.
Dievs Visaugstākais saka:
„Ak, ticīgie! Neņemiet par sievām sievietes, kas pielūdz citus dievus, kamēr tās nenāks pie ticības…”
(1)
Nav nekādu šķēršļu tam, ka musulmaņu vīrietis apprecētu sievieti no jūdaistu vai kristiešu vidus. Šajā jautājumā ir panākta vienprātība starp islāma teologiem. Svētajā Korānā ir teikts:
“…Tāpēc ņemiet par sievām tās, kurām pirms jums tika dota Grāmata, ja tās ir brīvas un tikumīgas, un dodiet tām viņu pūru; tas jums ir atļauts.”
(2)
Atļaujas precēties ar sievieti, kas pieder pie kādas no grāmatas tautām, gudrība slēpjas tajā, ka šī sieviete, apprecoties ar musulmani, varētu pieņemt ticību Dievam, praviešiem un pēdējai dienai.
Musulmaņu sievietes laulība ar nemusulmani.
Musulmaņu sievietei ir aizliegts precēties ar neticīgo, un šajā jautājumā pastāv vienprātība.
“Neizdodiet savas ticīgās sievietes par sievām neticīgajiem vīriešiem, kamēr tie nenoticēs.”
(3)
Jo šādā laulībā pastāv risks, ka ticīgā sieviete varētu atkrist no ticības. Vīrs aicinās savu sievu pievērsties viņa reliģijai. Sievietes parasti pakļaujas saviem vīriem, ietekmējas no viņu rīcības un var tikt ietekmētas, lai pamestu savu ticību. (4)
Kāda sieviete,
Viņš nevar pulcēties kāzās ar savu māsu, tēva māsu vai kādu no savām intīmajām sievietēm.
Vīrietim ir aizliegts vienlaicīgi precēties ar divām māsām vai ar savu tēva vai mātes māsu. Dievs Visaugstākais paskaidro, ar kurām sievietēm ir aizliegts precēties:
“Un, ir aizliegts vienlaikus precēt divas māsas. Bet tas, kas noticis pirms islāma, ir piedots.”
(5)
Šī tēma ir plašāk izskaidrota arī hadīsos:
“Sieviete nevar būt vienlaikus precēta ar savu tēvoci un savu tantes vīru.”
(6)
Aizlieguma vienlaicīgi precēties ar divām sievietēm, kas ir tuvas radinieces, pamatojums ir galvenokārt morāls. Šādas laulības, kurās vienlaicīgi tiek precētas tuvas radinieces (piemēram, divas māsas vai tante un brāļameita/māsasmeita), izraisa starp tām skaudību un konkurenci. Tas noved pie radniecīgo saišu pārtraukšanas. Visbiežāk divas sievas nespēj sadzīvot un saprasties. Šāda situācija ir grēks. Tāpēc ir aizliegts vienlaicīgi precēties ar divām tuvām radiniecēm.
Zemsvītras piezīmes:
(1) Al-Baqarah, 221
(2) Al-Ma’ida, 5
(3) Al-Baqarah, 221
(4) Fetevâ-i Hindiye 11/330
(5) An-Nisa, 23
(6) Tvaiks. Laulība. 27.
(Mustafa KASADAR-Sadık AKKİRAZ, Sieviešu reliģiskā rokasgrāmata, lpp. 356-357)
* * *
Vai musulmaņu vīrietim ir atļauts precēties ar kristieti?
Islāma likums ir universāls likums.
Tāpēc šie noteikumi būs tik plaši un iecietīgi, lai apmierinātu visas cilvēces vajadzības. Patiešām, saskaņā ar islāma tiesībām musulmanis var apprecēt sievieti no citām monoteistiskām reliģijām, kas nav musulmane, un padarīt viņu par savu bērnu māti. Tas ir atļauts un likumīgs. Tāpēc laulības ar kristietēm ir atzītas par derīgām, un viņu bērni ir uzskatīti par likumīgiem.
Tomēr, lai gan šī laulība ir atļauta un derīga, ir daži aspekti, kas jāņem vērā:
– Kāda audzināšana, kādi ieradumi un kāda attieksme būs sievietei, kas uzaugusi kristīgā vidē, bet ir precējusies ar musulmani, pret saviem bērniem, kas dzimuši no šīs laulības, un pret savu vīru? Lūk, par ko ir jādomā…
– Musulmaņu vīrs vēlēsies, lai bērns tiktu audzināts islāma garā, bet kristiete māte vēlēsies, lai bērns tiktu audzināts saskaņā ar viņas ticību.
– Vai bērns, kurš ir starp divām dažādām ticībām un kultūrām, kļūs par dubultpersonību, reizēm uzvedoties pēc mātes, reizēm pēc tēva ticības?
Vai varbūt radīsies trešā personība, kas noraidīs abas? Proti, ateists, kas nepieņem nevienu reliģiju?
Piemērs par kristietes ietekmi uz savu vīru:
“Osmaņu sultāns Bajazids I, pēc tēva iekarojuma Kosovā, apprecēja kristiešu princesi Oliveru. Šī sieviete šķietami kļuva par sultāna sievu, bet savu kristīgo ticību un dzimteni nekad neaizmirsa. Tiek apgalvots, ka tieši šī kristiešu sieva Olivera pieradināja nevainīgo sultānu pie alkohola un padarīja viņu par izklaidēties mīlošu.”
“Šis sultāns, kad visi krustneši bija sapulcējušies, lai iznīcinātu Osmaņu impēriju, ko viņi centās izdzēst no vēstures pie Nikopoles, vienatnē, tumsā, jājot ar zirgu cauri ienaidnieka rindām, ierodas ciematā. Tumsā:”
– Hei, Dogan!
tā viņš kliedz cietokšņa komandantā, lai noskaidrotu situāciju; tad viņš atgriežas un, veicis visus pasākumus, atnāk un gūst uzvaru.”
Tātad viņš spēja pretoties krustnešu armijām, bet nespēja pretoties svešzemju audzinātai skaistulei savās mājās.
Patiesībā, kad Yıldırım lika uzcelt Lielo mošeju Bursā, viņš sacīja dižajam zinātniekam Emir Buhari Hazretleri:
– Ceru, ka šim varenajam templim, ko esmu uzcēlis savā valstī, nekā netrūkst.
tā kā viņš saņem šādu brīdinājumu no Emīra Buhārī:– Jā, mans sultān, viss ir skaists, bet viens trūkums nekad nav palicis nepamanīts.
– Kas trūkst? Lūdzu, pasakiet, lai mēs to varētu uzzināt un labot.
tad viņš saskaras ar šādu brīdinājumu un pamācību no dižā zinātnieka:– Mošejas stūros vajadzētu būt pa krogam. Tā nav!
Sultāns, nespēdams paredzēt, kur šī negaidītā izpausme var novest, jautā:
– Skolotāj, kāds gan sakars mošejai ar krodziņu?
Atbilde:
– Kāds ir sakars starp alkoholu un jūsu ķermeni, kas ir Dieva celta ēka, tāds pats ir sakars ar mošeju. Jūs piepildāt ar alkoholu Dieva celtu ķermeņa ēku, un tas ir pieļaujams, bet vai jūs kautrējaties ieliet alkoholu savas celtās lūgšanu ēkas stūros? Vai tas ir lielāks grēks nekā tas otrs?
Pēc tam šī sliktā ieraža Yıldırımā vairs nav novērota. Oliveras negatīvā ietekme tādējādi ir beigusies.
Tāpēc jurisprudences grāmatās ir rakstīts šādi:
Lai gan laulība ar kristieti, ja ir pieejama musulmane, ir atļauta, tā tomēr nav pilnībā bez trūkumiem. Šāda laulība nevar būt pilnībā brīva no problēmām.
Bet laulība ir derīga, un dzimušie bērni ir likumīgi. Jo islāma tiesības ir universālas un spēj atbildēt uz visām vajadzībām. Un tās to arī dara. Protams, ir arī izņēmumi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
mk6767
Liels paldies, lai Dievs jums palīdz. Tomēr viens jautājums nav skaidrs. Vai kristieši, ņemot vērā viņu ticību Trīsvienībai, nav daudzdievi? Taču citā pantā ir aizliegts precēties ar daudzdieviņu meitām.
Redaktors
Bakara suras 221. panta daļas tulkojums ir šāds: “(Ak, ticīgie!) Neņemiet par sievām daudzdievīgas sievietes, kamēr tās nenāks pie ticības… Un nedodiet savas meitas par sievām daudzdievīgiem vīriešiem, kamēr tie nenāks pie ticības… Tie aicina jūs uz elli…” Daži uzskata, ka ebreji un kristieši (grāmatas ļaudis) netiek uzskatīti par daudzdievjiem, bet citi uzskata, ka, lai gan viņi ir daudzdievji, viņu sieviešu laulība ir atļauta, jo vēlāk nākusī Mājidas suras 5. panta daļa izslēdz viņus no šī panta vispārīgā konteksta (vispārīgā nozīmes). Šajā jautājumā ir gandrīz pilnīga vienprātība (idžma) starp priekštečiem. Patiesībā ir zināmi gadījumi, kad tādi sabīji kā Osmaņs, Talha un Huzejfa apprecējuši grāmatas ļaužu sievietes (sk. Džessās, N/16).
Savukārt laulības ar zoroastriešu, pagānu un ateistu sievietēm ir vienprātīgi aizliegtas, un šķiet, ka nevienam nav šaubu, ka tās ir starp tām, kuras ir aizliegtas laulībām ar Bākaras 221. pantu (sk. Džessās, N/16; Kurtubi, NI/70).
Pravieša Muhammada (s.a.v.) teiktais par zoroastriešiem: “Izrādiet viņiem tādu pašu attieksmi kā pret grāmatas tautām, neprecot viņu sievietes un neēdot to, ko viņi nokauj” (Rāzī, VI/58; citos avotos hadīss ir tikai “… Izrādiet viņiem tādu pašu attieksmi kā pret grāmatas tautām”. sk. Muvatta, zekāt 42; Bācī, el-Müntekā, N/173; Bejhākī, S. kubra, IX/189; el-Hindī, Kenz, IV/502 (no Ibn Ebī Šejbas)), norāda gan uz to, ka var precēt grāmatas tautu sievietes, gan uz to, ka zoroastriešu sievietes precēt nedrīkst.
Musulmaņiem, gan vīriešiem, gan sievietēm, ir aizliegts precēties ar daudzdievu pielūdzējiem (2:221; 60:10). Savukārt, precēties ar ebreju vai kristieti sievieti ir atļauts: “Tāpēc jums ir atļauts precēties ar brīvām un tikumīgām sievietēm no ticīgajām, kā arī ar brīvām un tikumīgām sievietēm no tiem, kuriem pirms jums tika dota Grāmata, ja jūs viņām samaksājat viņu mahrus, un ja jūs esat godīgi, neesat izvirtuļi un neesat slepeni mīļākie.” (5:5)
Šis pants atļauj laulības ar nemusulmaņu sievietēm, bet ar nosacījumu, ka šīs sievietes ir “muhsana” (šķīstas, nevainīgas).
“Muhsana sieviete” atkarībā no konteksta var nozīmēt precētu, brīvu un šķīstu sievieti. Precētas sievietes godu aizsargā viņas vīrs. Šeit ir liela varbūtība, ka ir runa par “šķīstu sievieti”. Atļauja precēties ar ebreju un kristiešu sievietēm parāda, ka nav vēlams, lai musulmaņi un nemusulmaņi, kas dzīvo kopā, dzīvotu geto, izolējoties savās kopienās, reģionos vai ģeogrāfiskās zonās. Būs gan tirdzniecība, gan kopīga sabiedriskā dzīve. Tātad tirdzniecība, laulības, labas kaimiņattiecības, sadarbība kopējā labā un kopīgās interesēs, dialogs par labāku pasauli ir nepieciešami, lai izveidotu sociālo mieru, stabilitāti, sludināšanu un iepazīšanos, ko musulmaņi uzskata par svarīgu. Laulības ar nemusulmaņu sievietēm ir bijušas viens no galvenajiem faktoriem islāma izplatīšanā vēsturē.
Galvenais kritērijs, ko Korāns meklē laulībā, ir sievietes īpašība būt “muhsana”.
Neatkarīgi no tā, vai viņa ir musulmane, ebrejiete vai kristiete, “muhsana” ir sieviete, kas ir tikumīga, nav slepeni iegājusi attiecībās, nav bijusi mīļākā, nav bijusi ārlaulības attiecībās un nepieņem šādas attiecības. (4/Nisa, 25) Razi saka, ka vārds “sifah” pantā nozīmē atklātu laulības pārkāpumu, kas ir visiem zināms; “ahdan” nozīmē slepenu laulības pārkāpumu, draudzību un mīļākās attiecības. Abi gadījumi ir pretrunā ar “muhsana” īpašību. Daži zinātnieki apgalvo, ka ebreji un kristieši ir “daudzdievji”, jo viņi uzskata Uzeyiru par Dieva dēlu (ebreji) un Jēzu par Dieva dēlu (kristieši) (9/Tevbe, 30), un tāpēc viņi apgalvo, ka nav atļauts precēties ar sievietēm no “Grāmatas tautām”. Bursevi saka, ka “lielākā daļa piekrīt, ka ir atļauts precēties ar sievietēm no “Grāmatas tautām” – pat ja viņas ir daudzdievji”.
Šis apgalvojums, ka sievietes no Grāmatas tautām ir uzskatāmas par daudzdievībniecēm, nešķiet pārliecinošs. Jo, ņemot vērā šo pamatinformāciju, vispārīgi tiek teikts, ka viņu ēdienu var ēst. Pants saka: “Neēdiet to, kas nav nokauts, pieminot Allāha vārdu.” (6/En’am, 121)
Ja ir atļauts ēst gaļu no dzīvniekiem, ko ebreji kauj Uzēra vārdā un kristieši Jēzus vārdā, vai ja viņi tic Trīsvienībai (5/Maide, 73), tad tas nozīmē, ka “Grāmatas ļaudis” tiek uzskatīti par atsevišķu kategoriju. (Skat. 2/Bakara, 105; 22/Hac, 17; Beyyine, 1) Ata saka: “Ēd to, ko nokauj kristietis, pat ja viņš to dara Kristus vārdā.” Pat pēc Kurtubi sniegtās informācijas, El Kasims b. Muhaymere ir teicis: “Ja kristietis nokauj dzīvnieku pat Sercis (baznīcas nosaukums) vārdā, tad to var ēst.” Var uzdot jautājumu: ja ebreji un kristieši, kas kauj dzīvniekus Uzēra vai Jēzus vārdā, netiek uzskatīti par “daudzdievjiem” un viņu nokautā gaļa ir ēdama, tad kāpēc “ticīgās Grāmatas ļaudis sievietes” būtu jāuzskata par daudzdievēm? Katade saka, ka aizliegums attiecas uz “daudzdievēm, kas nav Grāmatas ļaudis”. Islāma zinātnieki ir vienisprātis par to, ka laulība ar Grāmatas ļaudis sievietēm ir atļauta; tas ir atļauts bez nosacījumiem.
Eškbâr
Paldies par skaidrojumiem…
bülent340
Liels paldies, Jūsu atbilde bija patiešām ļoti izsmeļoša. Lai Jums Dievs palīdz!
