– Vai ir iespējams pieminēt 34. un 35. pantus no At-Tawbah sūras attiecībā uz musulmaņiem, kuri nemaksā zakātu?
– Vai musulmanis, kurš šajā gadījumā nav samaksājis zakātu, tiks iemests elles ugunī?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgo pantu tulkojums ir šāds:
„Ak, ticīgie! Ziniet, ka daudzi no jūdu un kristiešu garīdzniekiem netaisnīgi iegūst cilvēku īpašumus un novērš viņus no Dieva ceļa. Tiem, kas krāj zeltu un sudrabu un neizlieto to Dieva ceļā, pasludiniet sāpīgu sodu! Tajā dienā tas tiks uzkarsēts elles ugunī, un ar to tiks apzīmētas viņu pieres, sāni un muguras: „Lūk, tas, ko jūs krājāt un glabājāt sev; tagad izbaudiet to, ko krājāt un glabājāt!””
(At-Tawbah, 9:34-35)
Pirmā no šīm pantām ir skaidra, un nav šaubu, ka tā ir vērsta uz ehl-i kitab (grāmatas ļaudīm) – viņu priesteriem un mācītājiem. Tas, ka šis pants ir vērsts uz ticīgajiem, ir domāts, lai viņi spētu ieraudzīt viņu patieso dabu, kā viņi izmanto reliģiju, lai iegūtu pasaulīgus labumus, un kā viņi izmanto reliģiju savās pasaulīgajās interesēs, tādējādi nodrošinot, ka ticīgie netiek pievilkti.
Tiem, kas krāj zeltu un sudrabu un netērē to Allāha labā,
Ir bijušas dažādas interpretācijas par otro pantu, kurā teikts, ka viņi dosies uz elli.
a)
Šī apgalvojuma adresāti ir tie paši, kas minēti pirmajā pantā.
(skat. Taberi, Razi, Semerkandi, attiecīgā panta skaidrojums)
b)
Gan musulmaņi, gan nemusulmaņi, kas krāj zeltu un sudrabu, un
(kā ziedojums vai labdarība)
Visi tie īpašnieki, kuri neizmaksā uzturlīdzekļus, ietilpst šajā uzrunā.
(skat. Razî, Semerkandi, agy)
c)
Islāma agrīnajos laikos bagātajiem musulmaņiem bija pienākums daļu no savas mantas ziedot Allāha ceļā. Vēlāk, kad tika ieviesti noteikumi par zakātu, šie agrākie noteikumi tika atcelti.
(skat. Razî, Semerkandi, agy)
d)
Panta tekstā ir minēts
kenz
(uzkrātais zelts-sudrabs)
Pastāv trīs viedokļi par valsts kasi, attiecībā uz kuru ir paredzētas kriminālsankcijas:
1)
Neatkarīgi no tā, vai tas ir apslēpts dārgums vai nē, jebkura manta, kurai ir sasniegts zekāta slieksnis, bet zekāts nav samaksāts, ir pakļauta šī panta draudiem. Starp tiem, kas šajā jautājumā izteikuši savu viedokli, ir Abdullah ibn Omars, Suddi, Šafi’i un Taberi.
2)
Šāda veida uzkrājums, kura īpašnieks ir apdraudēts, ir uzkrājums, kas pārsniedz četrus tūkstošus dirhemu sudraba. Neatkarīgi no tā, vai ir samaksāts zakāts vai nē, šajā pantā minētais drauds attiecas uz ikvienu, kura īpašumā ir šāda apjoma dārgums/bagātība/uzkrājums. Saskaņā ar leģendu, šo viedokli aizstāvēja Hz. Ali, sakot:
“Preces, kuru vērtība ir četri tūkstoši dirhamu vai mazāk, ir uzturlīdzekļi.”
(tātad, šādu daudzumu uzkrāt ir atļauts). Bet ja īpašuma ir vairāk par šo daudzumu, tad
(attēlots kā ļauns pantā)
ietilpst kenzas jēdzienā.
3)
Preces, kas pārsniedz nepieciešamo daudzumu, tiek uzskatītas par uzkrājumu un ir pakļautas Korānā minētajam draudam.
(skat. Maverdi, attiecīgā vieta)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāds ir sods par zekāta nemaksāšanu pēcnāves dzīvē?
– İDDİHÂR.
– KENZ.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
