Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pravietis Muhameds (s.a.v.) pirms ēšanas lūdza šādu lūgšanu:
“Allahumma barik lana fima razektena ve kina azabennar, bismillah”
“Ak, Dievs; svētī to, ko Tu mums esi devis kā iztiku, pasargā mūs no elles uguns, es sāku ar Dieva vārdu.”
(Nevevi, Ezkar, 205; Mecmuatü’l-Ahzab)
Ir hadīsi, kas attiecas uz to, ka pirms ēšanas jāsaka “Bismillah”:
“Izsaki Bismillāh! Ēd ar labo roku! Ēd vienmēr no priekšpuses!”
(Buhārī, Et`ime 2, 3; Muslim, Ešribe 108. Skat. arī Tirmizī, Et`ime 47; Ibn Madže, Et`ime 8)
„Lai katrs no jums, ēdot, izsaka Bismillāh. Ja kāds aizmirst izteikt Bismillāh pirms ēšanas, tad lai to izsaka, kad atceras.“
“No sākuma līdz beigām, Bismillah”
lai saka.”
(Abū Dāwūd, Et`ime 15; Tirmizī, Et`ime 47)
Kāds vīrs ēda pie pravieša Muhameda (s.a.v.). Viņš neizteica Bismillāh (Dieva vārdā) līdz pat pēdējam kumosam. Kad viņš ņēma pēdējo kumosu mutē, viņš teica: „Bismillāhi evvelehū ve āhirehū” (Dieva vārdā, no sākuma līdz galam). Tad pravietis Muhameds (s.a.v.) pasmaidīja un teica:
„Velns ēda kopā ar viņu. Kad vīrs izteica Dieva vārdu, velns izspļāva visu, ko bija apēdis.”
(Abū Dāvūd, Et`ime 15; Nesāī, es–Sünenü’l–Kübrā, Ādābü’l–Ekl, 15)
Pravietis Muhameds (s.a.v.) pēc ēdienreizēm skaitījis daudzas lūgšanas. Tāpēc par ēdienreizes lūgšanām ir saglabājies daudz hadīsu. Ir lietderīgi apvienot un skaitīt daļu no šīm lūgšanām, proti:
“Slava Allāham, kas mūs baro, kas mūs uztur un kas mums ļāvis būt musulmaņiem.”
(Abū Dāwūd, III/475)
„Ak, Dievs! Dod mums svētību par šo ēdienu, ko mēs ēdam, un padari šo ēdienu mums par svētību. Dod mums ēst vēl labāku ēdienu nekā šis.”
(Tirmizī, Da’avāt, 55)
„Dod mums iztiku, jo Tu esi labākais no tiem, kas dod iztiku.” (Al-Ma’ida, 5:114)
.
Ak, Dievs! Mēs lūdzam Tevi par pilnīgu svētību, par nevainojamu ummu un par panta turpinājumu.”
(Ebu Davud, III/501)
Enes ibn Mālik (r.a.) stāsta: Allahs sūtnis (s.a.v.) teica:
“Tamam, pēc ēšanas lūdzieties šādi, un jūsu pagātnes grēki tiks piedoti:
“Slava Allāham, kurš man piešķīris šo labumu, kurš man to devis kā uzturu, lai gan spēks un jauda, kas to radījuši, nav manā īpašumā.”
(Tirmizī, Daavāt, 56).
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
