– Kāpēc pravietis (sav) man jautāja: “Vai jūs vēlaties man darīt to pašu, ko viņi darīja Jēzum (as)?”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mūsu Cienījamā Pravieša Muhameda (s.a.v.)
“Vai jūs gribat ar mani rīkoties tāpat kā ar Jēzu?”
Mēs neatradām nevienu nostāstu, kas bytu tā teicis.
Iespējams, ka jautājumā ir domāts šis hadīss, kura tulkojumu mēs sniegsim:
Attiecīgais hadīss ir šāds:
Neizceliet mani tā, kā kristieši izceļ Jēzu, Marijas dēlu. Es esmu tikai Viņa kalps, tāpēc sakiet: “Dieva kalps un Viņa sūtnis.”
„Ne slavējiet mani pārmērīgi un nepamatoti, kā kristieši slavē Jēzu, Marijas dēlu! Es esmu tikai Dieva kalps. Man…“
“Dieva kalps un Viņa sūtnis.”
sakiet!”
(Buhari, Enbiya, 48; Musned, 1/23; 4/25)
Būtībā, ja pravietis Muhameds (s.a.v.) kaut ko aizliedza, tas nenozīmē, ka tas noteikti notika. Patiesībā, viņš izdeva daudzus rīkojumus un aizliegumus, kam nebija acīmredzamu iemeslu.
Tomēr pastāv skaidrojums, ka šī brīdinājuma galvenais iemesls ir tas, ka kad tika lūgts atļauja paklanīties mūsu Pravietim (savs), viņš baidījās, ka viņi varētu iet vēl tālāk, un tāpēc aizliedza pārmērīgu slavināšanu.
(sk. Ibn Hadžer, Fethü’l-Bârî, XII/149; Ali el-Kârî, Cem’ü’l-Vesail, 2/129)
Hadīsa tekstā minētais
“Neuztraucieties” vai “Neuztraucies”
izteiciens,
“Nepārspīlējiet ar maniem komplimentiem.”
kā tas ir domāts,
“Nemelojiet par mani, izsakot man veltas uzslavas, sakot to, kas manī nav.”
ir arī šādu nozīmi.
Tībī, detalizēti komentējot šo hadīsu, skaidro hadīsā minēto
“itra”
norāda, ka vārds “pārmērība” attiecas gan uz pārmērīgu slavināšanu, gan uz meliem. Kristieši pārmērīgi slavē Jēzu un viņu…
Dieva dēls
Viņš nosauc tos, ko mēs pieminējām. Pēc tam, kad viņš teica, ka Allāha sūtnis (lai viņam miers) aizliedza saviem pavadoņiem viņu pārmērīgi slavēt:
“Jēzus Kristus”
no viņa/viņas izpratnes
Jēzus, Marijas dēls.
atgriezties pie jēdziena,
Tas ir, lai Jēzu Kristu attālinātu no dievišķuma.
Tātad, pārspīlējot ar uzslavām…
Viņi novirzījās no izpratnes par Dievieti un Dieva dēlu.
Bet Visaugstākais Dievs
„Ak, Grāmatas ļaudis! Nepārsniedziet savas reliģijas robežas! Runājiet par Dievu tikai patiesību. Jēzus, Marijas dēls, ir Dieva pravietis, Viņa vārds, ko Viņš iedvesa Marijai, un gars no Viņa.”
(Nisa, 4/171)
viņš citē pantu.
(Tībī, Šerhu’t-Tībī ala Miškati’l-Mesābīh, X/3146)
Ibn Hadžer citē Ibn at-Tīna šādus izteikumus: „Kristieši pārspīlējuši ar Jēzus slavināšanu; daži no viņiem
Ar Dievu kopā.
daži uztvēruši,
ka viņš ir pats Dievs
tvrdījuši, daži arī
Dieva dēls
ir piekrituši. Pēc tam
“Es esmu Allāha kalps.”
tika ieviests aizliegums,” viņš teica.
(Ibn Hadžer, Fethu’l-Bari, VI/490, XII/149)
Ja ir tāds pats,
“itra”
Par vārdu un hadīsu: “Hadīsa saistība ar nodaļas nosaukumu ir saistīta ar Jēzu Kristu.”
(Umdetü’l-Kârî, XVI/37)
tādējādi pievēršot uzmanību hadīsa atbilstībai nodaļas nosaukumam. Jo šeit nodaļas nosaukums, 48. nodaļā grāmatā “Kitabu’l-Enbiyâ”, attiecas tikai uz Jaunavu Mariju.
“Piemini Mariju grāmatā!”
(Marija, 19/16)
tiek apskatīts pēc panta.
(sk. Aynî, Umdetü’l-Kârî, XVI/37; Buhârî, Enbiyâ 48)
Tātad, ar šo hadīsu pravietis Muhameds (s.a.v.) aizliedza piešķirt Jēzum, tāpat kā to dara kristieši, pārcilvēcisku dievišķu statusu.
Vai arī, lai pierādītu savu pravietību, pravietim bija nepieciešams kāds
kur parādās ārkārtēji notikumi (brīnumi, pierādījumi)
kā zināms. Turklāt, Visaugstākais Dievs viņam,
spēja ievērot gavēni vairākas dienas bez pārtraukuma
Tāpat kā Viņš ir apdāvinājis dažus cilvēkus ar īpašām iezīmēm (īpašībām), kas nav raksturīgas visiem.
(skat. Buhārī, Savm 48-50; İtisam 5; Muslim, Sıyam 55-61)
Tāpat kā Muhameda (s.a.v.) dievināšana, līdzīgi kā Jēzus, ir maldināšana un novirze no patiesības, tāpat arī Muhameda (s.a.v.) izcilo īpašību, priekšrocību un pilnību, ko viņš ieguvis no Dieva labvēlības un žēlastības, noliegšana un viņa lomas mazināšana ir tāda pati novirze no patiesības un maldināšana.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
