– Ja nebija kāda konkrēta pavēle, kas to aizliegtu, Allahs sūtnis (miers viņam) labprāt pieņēma Ehl-i Kitab (grāmatu tautu) viedokli. (Ahmed bin Hanbel (2/287), Buhārī (3558,3944), Müslim (2336), Nesâī)
– Vai pastāv tāds hadīss?
– Vai mūsu Kungs (sav) neiebilda pret grāmatu ļaudīm un daudzdievjiem?
– Ja tāds hadīss pastāv, kāda ir tā interpretācija un skaidrojums?
– Vai mums ir jābūt pretrunā ar Raksta ļaudīm vai jāpiekrīt viņiem?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Sākumā pravietis Muhameds (s.a.v.) labprāt piekrita dažu jautājumu risinājumiem, kas nebija pretrunā ar atklāsmi, ja tie atbilda arī “Grāmatas ļaudīm” (kristiešiem un jūdiem).
No tā var secināt, ka dažos tradicionālos rituālos viņi deva priekšroku “Grāmatas ļaudīm” (kristiešiem un jūdaistiem) pār elku pielūdzējiem.
“Daudzdievi pielūdzēji apgrieza savus matus”
(pa labi, pa kreisi)
Viņi sadalīja to divās daļās. Savukārt, „Ehl-i Kitap” (Knygos tauta) visu to vienmērīgi izkliedēja uz priekšu. Arī mūsu pravietis to darīja tāpat kā „Ehl-i Kitap”. Vēlāk…
(iebilstot viņiem)
sāka dalīt uz pusēm.”
(Muslims, Fedail, 90-2336)
To var saprast arī no hadīsa, kas ir līdzīgs šim.
Gavēnis Ašuras dienā izpaudās kā piekrišana ebrejiem.
(Ibn Hadžer, 4/248)
Tomēr
(pēc tam, kad pagānu ieražas izzuda vai zaudēja savu ietekmi)
Pēc tam mūsu pravietis (s.a.v.) pavēlēja pretoties Ehl-i Kitab.
(sk. Nevevi, 15/90; Ibn Hadžer, 2/274)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
