– No mūsu dzimšanas brīža notiek miljoniem situāciju, kas veido mūsu ārējās pasaules uztveres sistēmu, un katra atšķirīgā situācija mūs ārējās pasaules uztverē novieto citā punktā. Laiks neapstājas, visi notikumi, ko mēs piedzīvojam, nepārtraukti maina mūsu ārējās pasaules uztveres sistēmu un novieto mūs citā punktā.
– Ja kāds tic, tad tas ir rezultāts miljoniem apstākļu, kas veido viņa uztveres sistēmu no dzimšanas brīža; ja kāds netic, tad tas ir rezultāts miljoniem apstākļu, kas veido viņa uztveres sistēmu no dzimšanas brīža. Vai viss nav tikai atspulgs notikumiem mūsu prātā?
– Es ticu vienotībai, un ja es ticu, tad tas ir mana uztveres sistēmas rezultāts. Kāds cits tic radītājam, bet netic vienotībai – tas ir viņa uztveres sistēmas rezultāts. Kopš dzimšanas brīža ir miljoniem faktoru, kas nosaka mūsu uztveres sistēmu. Tāpat kā putnam ir iedēstīta kāda sistēma, tāpat arī mums. Mums nav citas iespējas, kā vien pakļauties šīs sistēmas likumiem. Mums ir izvēles brīvība, bet šo izvēles brīvību nosaka esošie likumi. Vai šādā situācijā var runāt par izvēles brīvību? Kur tieši notiek pārbaudījums?
– Vai varētu man sniegt kādu skaidrojumu, ņemot vērā to, ko esmu uzrakstījis? Esmu izlasījis tik daudz, ka jūtos tuvu tam, lai sajuktu prātā, un ceru, ka jūsu atbilde man palīdzēs saprast manu pašreizējo situāciju.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
„Katrs piedzimstošais bērns ir spējīgs pieņemt islāmu, kas ir viņa iedzimtā reliģija. Tad viņa māte, tēvs un apkārtējā vide viņu padara par jūdu, kristieti vai zoroastrieti.”
(Buhārī, cenāiz 92; Ebū Dāvud, sunne 17; Tirmizī, kader 5)
Saskaņā ar hadīsa izteikumu, kas nozīmē to, ka apkārtējās vides faktori ietekmē cilvēka domāšanu.
Šis fakts parāda, ka prāts var tikt maldināts un var kļūdīties.
Nevar uzskatīt, ka kāds nav atbildīgs par to, ka kāds cits ir ievilināts atmosfērā, kas var apdraudēt viņa prātu.
Protams, atbildība par to, ka kāds, kurš dienu un nakti lasa bezdievīgus rakstus un vienmēr klīst apkārt kazino un krodziņiem, pieņem šīs nepareizās domas, gulstas uz viņa paša pleciem.
Jā, katrs, kas piedzimst, piedzimst ar islāma dabu;
tomēr, tas ir atvērts ārējiem ietekmēm, piemēram, vecākiem, draugiem, apkārtnei, sabiedrībai un skolai. Bet tas, kas šīs ietekmes izvērtēs par labu vai par sliktu, ir indivīda brīvā griba. Turklāt šie iedzimtie pareizie kodi –
lai eksāmens tiktu nokārtots godīgi –
Tas nenorāda uz obligātu virzienu. Gluži pretēji, to var ietērpt dažādos formātos atkarībā no cilvēka brīvās gribas.
Tāpat kā,
dzidrs, tīrs un skaidrs kā avota ūdens
Tāpat kā ūdens, kas savā būtībā ir tīrs un spēj iegūt visnoderīgāko un dziedinošāko formu, bet to var arī samaitāt, pievienojot putekļus un netīrumus, tāpat arī jaundzimušais bērns ir piemērots un spējīgs pieņemt patiesību un noraidīt maldus un tumsonību saskaņā ar dabas un Visuma likumiem.
Tāpēc, ko vien jūs pastāstīsiet bērniem vecumā no 5 līdz 15 gadiem, viņi to uzreiz iegaumēs un ieliks savā sirdī ticības un islāma vārdā. Piemēram,
„Nav ciema bez vecākā, nav adatas bez meistara; tāpat arī šai pasaulei ir savs saimnieks; tās saimnieks ir Dievs.”
Kad jūs to sakāt, uztvērējs ir tik nevainojams un šādi ziņojumi ir tik bieži, ka viņš vienkārši ieraksta to, ko jūs sakāt, bez jebkādiem traucējumiem.
– Kā redzams, jautājumā izteiktajām domām nav nekāda sakara ar hadīsa tēmu. Hadīss runā par to, ka cilvēkam var būt apkārtējā vide, izglītība un iemācīti ieradumi. Jautājumā savukārt ir runa par uztveres operāciju, kas atslēdz cilvēka gribu, diskvalificē viņa prātu, ieliek viņa sirdsapziņu “Kaf” kalnā un uzliek embargo viņa uztverei.
Saskaņā ar šo uzskatu, cilvēks ir lelle, kuru vēja pūš nejaušību virzienā, bez brīvas gribas.
–
Viss, kas šeit uzrakstīts, ir pilnīgas muļķības. Tam nav nekāda zinātniska vai loģiska pamatojuma.
Tās ir pilnīgi nepamatotas delīrijas. Šeit ir pierādījumi, kas liecina, ka šie apgalvojumi ir nepatiesi:
a)
Ja pieņemam, ka cilvēka uztveres mehānisms veidojas atkarībā no ārējās pasaules aktuālās ietekmes, kā viņi apgalvo;
Visiem cilvēkiem, kas dzīvo vienādos apstākļos, vajadzētu būt vienādai uztverei.
Šī ideja ir pretrunā ar realitāti.
b)
No ģimenes locekļiem, kas dzīvo vienā mājā.
viens ir bezdievīgs, bet otrs dievbijīgs
tas ir pierādījums, ka šī ideja ir maldīga.
c)
Ir simtiem tūkstošu cilvēku, kuri savas dzīves daļu velta –
piemēram –
Viņš pavada vienu daļu laika Turcijā, bet otru – Amerikā, un viņa attieksme pret reliģiju nemainās. Šodien Amerikā, Francijā, Vācijā ir simtiem tūkstošu musulmaņu – turku un arābu. Viņi turpina būt reliģiozi tāpat kā iepriekš.
Tāpat desmitiem cilvēku, kas iepriekš nebija reliģiozi, turpina savu bezdievību arī tur. Tātad, šis apgalvojums, ka ārējā pasaule maina uztveri, ir materiālistisks murgs, ko radījuši bezdievji.
d)
Neviena uztveres sistēma nevar automātiski atspējot domu, kuru cilvēks ir stingri pieņēmis ar zināšanām un saprātu. Šādai domai nav nekāda zinātniska pamatojuma.
e)
Šī ideja ir pilnīga “agnosticisma” / nezināšanas filozofijas sofistika, kas pilnībā izriet no “ateisma” / bezdievības vai “deisma” / bezpravietības.
f)
Dievs Korāna daudzos pantos apraksta sevi kā
“godīgs”
Viņš sevi pasludina par dievu. Kā savas taisnības izpausmi Viņš nav pasludinājis cilvēkus par vainīgiem vai nevainīgiem iepriekš, bet sūtījis tiem grāmatas un praviešus. Un īpaši Viņš ir uzlicis brīnuma zīmogu uz Korānu, kura spēkā esošais likums turpināsies līdz pat pasaules galam. Šajā Korānā, kura brīnumainība ir pierādīta četrdesmit aspektos, ir uzrunāts cilvēku saprāts. Tie, kuriem nav saprāta, nav uzskatīti par adresātiem. Patiešām, ārprātīgajiem nav nekādas atbildības.
Lēmumu pieņem prāts, bet tā īstenošanu nodrošina brīvā griba. Ja kāda notikuma dēļ cilvēks zaudē šo brīvo gribu, izvēloties kādu rīcību, tas ir atbrīvojošs faktors. Tāpēc islāma tiesībās…
“Piespiedu”
(persona, kas piespiesta izdarīt kaut ko sliktu pret savu gribu)
viņš nav atbildīgs. Piemēram, ja viņš dzer alkoholu, būdams nāves briesmā, viņš nav grēcinieks.
– Lai eksāmens būtu godīgs, ir jābūt elementiem, kas var gan palīdzēt eksāmenu nokārtot, gan to izgāzt.
No šāda viedokļa raugoties, Dievs pakļauj cilvēkus pārbaudījumiem.
-lai viņi nokārtotu eksāmenu-
Viņš nav skopojies ar savu žēlsirdību un palīdzību, bet ir sniedzis viņiem atbalstu ar ļoti spēcīgiem elementiem, piemēram, prātu, idejām un atklāsmēm.
– Ja šis kļūdainais apgalvojums būtu patiess, tad cilvēks būtu tikai marionete, kurai atņemta brīvā griba. Tādu marioneti uzrunāt un saukt pie atbildības nav taisnīgi.
Tad Dieva noteiktais un taisnīgais reliģiskais pārbaudījums būtu netaisnīgs, nepamatots un nežēlīgs. Dievs, kura taisnīgumam liecina visa Visuma, 104 svēto grāmatu, 124 tūkstošu praviešu un miljardiem ticīgo,
-nedod Dievs-
Lai apgalvotu, ka tas nav godīgi, būtu jāatspēko visi šie liecinieki. Tas savukārt ir bezdievīgs absurds, kas pārsniedz jebkādu saprātu.
g)
Ja nedaudz sīkāk izskaidrot iepriekš minēto punktu, tad islāmā…
-saskaņā ar informāciju, kas sniegta pantos un hadīthos-
Lai būtu atbildīgs Dieva priekšā, ir trīs galvenie nosacījumi: saprāts, pilngadība un sludinājuma dzirdēšana.
Saskaņā ar to;
– Bezprātīgs
/ Traks cilvēks, neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo ticīgo ģimenē vai neticīgo vidē, nekad nav atbildīgs.
– Atkal,
nav sasniedzis pilngadību / pubertātes vecumu
Bērns nav atbildīgs par savām darbībām neatkarīgi no tā, vai viņš ir musulmaņu ģimenes vai neticīgo ģimenes bērns.
– Tāpat,
Viņi nav dzirdējuši Dieva sūtīto atklāsmi un pravieša sludinājumu.
Neviens nav atbildīgs par saviem darbiem.
“Mēs nevienu nesodīsim, kamēr nebūsim nosūtījuši vēstnesi/pravieti.”
(Isra, 17/15)
Šis jautājums ir skaidri uzsvērts attiecīgajā pantā. Slavenais zinātnieks Katade, komentējot šo pantu, teica:
Dievs, jau iepriekš –
caur sūtņiem –
Dievs nevienu nesoda, ja nav saņēmis no Viņa ziņu, ja nav saņēmis no Viņa brīdinājumu vai labo vēsti. Jo Viņš soda cilvēkus tikai par viņu grēkiem. Pirms pravieša atnākšanas nav nekādu pavēļu un aizliegumu, lai kāds varētu izdarīt pārkāpumu pret tiem.
(sk. Taberī, 17/15. panta skaidrojums)
h)
Dievs kā vienīgais īpašnieks nav nevienam atbildīgs. Jo īpašniekam ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu pēc saviem ieskatiem. Tomēr,
„Kas izvēlas taisno ceļu, tas izvēlas to sev par labu; kas novirzās no taisnā ceļa, tas novirzās sev par ļaunu. Neviens nenēsīs cita grēku nastu. Mēs nesodīsim nevienu tautu, kurai neesam sūtījuši pravieti.”
(Isra, 17/15)
Kā teikts attiecīgajā pantā, Dievs ar savu bezgalīgo žēlastību un labvēlību, kā to prasa Viņa vārds “Hak” (Patiesība), ir īpaši uzsvēris un skaidri norādījis uz tiesībām un likumiem, ko Viņš ir piešķīris cilvēkiem ar mūžīgo likumu.
„Šī ir jūsu pašu roku darīto grēku sekas. Jo Dievs nav netaisns pret Saviem kalpiem.”
(Āl-i Imrān, 3/182)
tādos kā šis un tamlīdzīgos pantos, kas ir iekļauti tekstā
„Dievs saviem kalpiem netaisnību un vardarbību neizdarīs.”
Šajos izteikumos ir norādīts uz to, ka pastāv tiesības un likumi, ko Dievs pēc savas gribas piešķir saviem kalpiem, un ka Viņš pats šos tiesības un likumus ievēro.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
