Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ticībā, darbos, morālē un attiecībās nav viegli iet pa vidējo ceļu, izvairoties no diviem galējiem punktiem – pārmērības un nepietiekamības. To skaidri parāda problēmas, kas vēsturiski radušās starp musulmaņu grupām, un kļūdas, ko pieļāvuši atsevišķi musulmaņi.
Svētais Korāns par Muhameda (s.a.v.) tautu, kas ir žēlastības tauta, saka sekojošo:
Un tā mēs jūs padarījām par vidējo tautu.
(līdzsvarots, atturīgs no ekstrēmiem)
mēs izveidojām vienotu kopienu.”
(Al-Baqarah, 2:143)
Pants
„Muhammeda tauta ir līdzsvara tauta, tai nav nekādu galējību, tā vienmēr ir taisnā un mērenā ceļā.”
Šāds skatījums ir pretrunā ar vēsturisko realitāti un mūsdienu situāciju. Jo, kā minēts 73 sektu hadītā, islāma pasaulē ir izveidojušās daudzas sektas.
(Tirmizi, Imān, 18; Ibn Mājah, Fiten, 17; Abū Dāwūd, Sunna, 1)
un tā kā daudzi no tiem ir novirzījušies no kursa, tad viņiem
“fırak-ı dâlle: maldinātās grupas”
Tā ir teikts. Šajā gadījumā pants norāda, ka Muhameda (s.a.v.) kopiena ir izcēlāka par citām kopienām pēc saviem pamatprincipiem un principiem. Šo principu ievērošana vai neievērošana ir atstāta musulmaņu ziņā. No panta varam izsecināt šādu vēstījumu:
“Jums paziņotie principi un pamatnostādnes spēj jūs pārvērst par izcilāko nāciju.”
Tad nu, labi iepazīstiet reliģijas pamatprincipus, rīkojieties saskaņā ar jums izskaidrotajiem principiem, lai ietu pa taisno ceļu. Neļaujieties maldinātāju un novirzīto pūļu pārspīlējumiem, kas ir kā divi galējie punkti. Visu savu dzīvi ejiet taisni pa taisno ceļu, kurš ir kā divu aizu starpā.
dzīvojiet taisnīgi un droši šķērsojiet Siratu, kas jūs aizvedīs uz paradīzi.”
Arābiem
“Islāms ir vienā ielejā, bet mēs esam citā ielejā.”
Viņiem ir lakonisks izteiciens šādā formā. Šis izteiciens atklāj, ka musulmaņi praksē saskaras ar problēmām, īstenojot islāmu, kas teorētiski ir taisnā ceļa izpausme. Patiešām, ja mēs nelietojam zāles, par kurām zinām, ka tās ir mūsu problēmu risinājums, šīs zināšanas mums nekādu labumu nedod.
Islāma reliģijas nepareiza izpratne
Ārējums
Tas ir ļoti tipisks piemērs. Šie cilvēki, kas kaut ko zina par reliģiju, bet nespēj sniegt veselīgu interpretāciju, reliģijas vārdā nogalināja tādu islāma varoni kā Ali, un uzskatīja, ka ar to kalpo islāmam.
Šī mentalitāte, pat ja ne ar tādu pašu nosaukumu, bet ar tādu pašu skatījumu, ir atspoguļojusies daudzās sektās visā vēsturē. Šis notikums, ko piedzīvoju vienā no Imam-Hatip vidusskolām, kur strādāju no 1988. līdz 1992. gadam, man palīdzēja to labāk izprast.
Proti:
Vienā no manām nodarbībām
“Kā gan musulmanis varētu nogalināt savu brāli musulmani?”
Kad es to teicu, mans students, kurš piederēja pie viena no radikālajiem reliģiskajiem strāvojumiem, izteica šādus pamācošus vārdus:
“Skolotāj, kad viņš nogalināja”
“Tie ir musulmaņi.”
Viņi taču tāpēc nenogalina!
“Tie ir daudzdievji vai liekuļi.”
“Viņi nogalina tādēļ, ka Turcijā jau ir 6000 musulmaņu!”
Samazināt mūsu iedzīvotāju skaitu, kas tolaik bija vairāk nekā 60 miljonu un no kuriem vairāk nekā 90 % bija musulmaņi, līdz 6000 musulmaņiem, ņemot vērā tā laika apstākļus,
Ārējums
tas bija vienkārši šīs mentalitātes atspoguļojums mūsdienās!
Mēs, iespējams, nepārspīlēsim, ja teiksim, ka, lai gan ne tieši kā atsevišķas sektas, 73 sektu idejas joprojām pastāv cilvēku prātos arī mūsdienās.
“Es pats nosaku savu likteni.”
kāds, kas saka
Viņš ir mu’tezilists.
“Liktenis ir lēmis, kas būs, ko gan varam darīt?”
kāds, kas saka
Džebrija
izsaka savu viedokli. Kad viņš redz kādu, kas grēko, viņš uzreiz
“neticīgais”
kāds, kas uzspiež zīmogu,
Ārējs
ir šādas mentalitātes nesējs.
“Paskaties man sirdī, mana sirds ir pilnīgi tīra.”
kāds, kas saka
Murdžīti
tāpēc, ka viņa vārds ir Ahmets.
“Es esmu Ahmeds, par kuru pravietoja Jēzus.”
kāds, kurš sevi pasludinājis par pravieti, mūsdienās
Batīnieši
tāpēc. Kad viņš saņēma instrukcijas, kas bija pretrunā reliģijas principiem,
“Varbūt ir kādas situācijas, par kurām mēs nezinām, tam visam ir kāds iemesls.”
kāds, kas to akceptē ar aizvērtām acīm un rīkojas atbilstoši tam, mūsdienās
Hašišiņi
ir paredzēts.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto,
“Ak, cik daudz dažādu viedokļu un skolu pastāv starp musulmaņiem!”
Nevajadzētu nonākt pie tāda secinājuma. Līdzīga atšķirība pastāv gan jūdaismā, gan kristietībā, gan filozofiskās idejās, gan sociālo jautājumu interpretācijās…
Svarīgi nav pilnībā novērst visas šīs atšķirības viedokļos un interpretācijās, bet gan samazināt tās līdz pieņemamam līmenim. Jo:
–
Cilvēki nav nevainīgi kā eņģeļi; viņiem piemīt tādas emocijas kā kaislība un dusmas.
– Turklāt, cilvēki nav vienlīdzīgi savās intelektuālajās spējās.
– Tāpat viņi dzīvo dažādos apstākļos un līmeņos, ņemot vērā kultūras un sociālo vidi. Tāpat kā baltai krāsai ir septiņi toņi, tāpat patiesībai var būt dažādas interpretācijas.
Izsakoties par reliģiskiem jautājumiem
– Ņemt vērā visus Korāna pantus un hadīsus,
– Neatkāpties no reliģijas nepieciešamajām (obligātajām) prasībām,
– Neignorēt iepriekšējo diženo zinātnieku (salaf-i salihin) interpretācijas,
– Atrodot pārliecinošus argumentus savam viedoklim,
– Neinterpretēt tekstus (pantos un hadīsus) patvaļīgi,
– Neiesaistīties sarežģītās interpretācijās,
– Savā vērtējumā neiebildīt pret visu musulmaņu kopienas vienprātību un zinātnieku vairākuma viedokli…
Ja ievēro šādus principus, tad kompetenti cilvēki var izdarīt jaunas interpretācijas un tādējādi iegūt ijtihad (interpretācijas) balvu. Tie, kas sasnieguši ijtihad līmeni,
“Es to saprotu šādi.”
viņi varētu teikt, bet
“Lai visi to saprot.”
viņi nevar.
Olimpiskajās spēlēs dalībnieki iesaistās nopietnā sacensībā. Arī tie, kas nodarbojas ar reliģijas izpratni un interpretāciju, piedalās intelektuālā maratonā. Pēc pārejas uz citu pasauli kļūs skaidrs, kas ko darījis, cik labi izpratis svētos rakstus un cik precīzi tos interpretējis.
Šajā sakarā vienmēr jāpatur prātā šis dievišķais apgalvojums:
“Arī tev šīs tiesības ir dotas Grāmatā”
(Korānu)
kas apstiprina un pārvalda iepriekšējo Grāmatu
(aizsargājošs)
mēs to lejupielādējām kā.
Tad nu spried starp viņiem pēc tā, ko Allahs tev atklājis, un neseko viņu iegribām, kad tev jau ir atklājusies patiesība!
Katram no jums – viena reliģija.
(šariats)
Un mēs esam noteikuši ceļu. Ja Dievs gribētu, Viņš jūs visus padarītu par vienu tautu. Bet Viņš jūs pārbauda ar to, ko Viņš jums devis.
Tāpēc sacentieties savā starpā labajos darbos! Jūsu atgriešanās ir pie Allāha, un Viņš jums paziņos patiesību par to, par ko jūs strīdējāties.
(Al-Ma’idah, 5/48)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
