– Tiek apgalvots, ka 90% islāma jautājumu ir atrodami Korānā un sunnā, bet atlikušie 10% ir atstāti mūsu mudžtahidiem. Tātad tagad, lai noskaidrotu, kas ir haram un kas ir halal, kas attiecas uz dievbijību, mēs vēršamies pie fikhas grāmatām, tieši pie mudžtahidu viedokļiem. Savā ziņā tas rada šķērsli Korāna izpratnei.
– Mēs neveicam pētījumus. Atlikušie 10% noteikti jāapspriež ar muftijiem. Mēs esam gatavi atdot savas dzīvības par šiem muftijiem. Man atgādināja gadījums ar Hazratu Omaru (ra). Viņš pavēlēja, lai mošejā laulības maksa nepārsniegtu 400 dirhamus, bet kāda sieviete (ra) atbildēja ar Korāna pantu. Hazrats Omars apsūdzēja sevi, sakot, ka viņš nezina savu reliģiju tikpat labi kā kāda sieviete. Vai šis minētais modelis ir bīstams mūsdienās?
– Agrīnajā islāma laikmetā cilvēki skatījās uz Korānu un Sunnu, un ja kaut ko nezināja, jautāja sahaba vadoņiem. Vai šāds izklāsts ir pareizs, ja tas ir saskaņā ar Sunnu? Pēc maniem novērojumiem, Korāns daudziem cilvēkiem netiek uztverts kā grāmata, kas ir rūpīgi pētīta, pārdomāta un kuras izpratne tiek meklēta.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Korānā un sunnā ir daudz jautājumu, taču, lai no šiem avotiem izdarītu spriedumus, ir jābūt mudžtehidam (islāma tiesību zinātniekam). Parasts cilvēks, kuram nav zināšanu, nevar paņemt Korāna tulkojumu un izdarīt spriedumus.
Tie, kas vēlas gūt labumu no Korāna, tulkojuma vietā vajadzētu lasīt tā skaidrojumu (tefsīru).
Lai saprastu mudžtahidu, mufassiru un muhaddisu nozīmi, ir nepieciešams arī
Islāma jurisprudences metodoloģija, hadīsu metodoloģija, Korāna interpretācijas metodoloģija.
Jums vajadzētu izlasīt viņu grāmatas. Ja izlasīsiet šos darbus, labāk izpratīsiet šo tēmu.
Visi Sahābas bija mudžtahidi. Jūsu minētajā piemērā sieviete, kas iebilda pret kalifam Omaram par mahr, arī bija mudžtahida līmenī. Kāds, kuram nav zināšanu, varētu iebilst pret kādu, kas ir mudžtahida līmenī, un pēc kādiem kritērijiem?
Daži saka, ka Korāns tiek atstāts otrajā plānā, bet viņi nespēj pateikt, kā Korānam vajadzētu būt prioritāram. Viņi neiet tālāk par nezinošiem izteicieniem, piemēram, izslēgt zinātniekus.
Koranā pievērst uzmanību var, studējot tefsīra zinātni.
Atmetot zinātniekus, Korāns nepārvēršas par prioritāti. Gluži pretēji, pārtraucot saikni ar zinātniekiem, kas palīdz mums izprast Korānu, mēs tikai radām priekšnoteikumus nezinātniskām interpretācijām un Korāna noteikumu izkropļošanai.
Gadsimtiem ilgi pētījumi par Korānu un Sunnu ir milzīga bagātība. Neviena zinātnes nozare nekad nav teikusi, ka varētu atmest visus līdz šim veiktos pētījumus un sākt zinātnisko darbu no nulles.
Ja mērķis ir izprast Korānu un Sunnu, tad ir jāizmanto gadsimtiem ilgi uzkrātās zināšanas, ko snieguši mācītie.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– MUJTĀHIDS
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
