Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šī hadīsa, kuras nozīme ir tāda, ir ar vāju senedi (izcelsmes zēdējumu).
Lai gan visas zvaigznes ir vienādas savā būtībā, starp tām pastāv atšķirības pēc lieluma un mazuma, tāpat arī starp pravieša sekotājiem (sahabiem) noteikti pastāvēs atšķirības pēc tikuma un pakāpes. Daži no viņiem pieņēma islāmu agrāk, pārspējot citus kalpošanā, daži pārspēja visus taisnīgumā un pārvaldībā, citi izcēlās ar maigumu un dāsnumu, bet citi – ar zināšanām un varonību.
Mūsu mēraukla, protams, ir Korāns un Sunna. Pēc Korāna un Sunnas, svarīgs atsauces avots mums ir arī Sahābas. Jo viņi bija izcila kopiena, kurai bija iespēja iegūt visu vai lielāko daļu nepieciešamo zināšanu tieši no Dieva atklāsmes un no pravieša Muhameda (s.a.v.). Īpaši izceļas četru taisnīgo kalifu, tostarp un septiņu Abdullah, tostarp vidū esošie zinātnieki-sahābas.
Tomēr nav iespējams apgalvot, ka katrs no sahabi atstāstītais stāstījums ir patiess. Pat ja ir izdomāti stāstījumi, kas tiek piedēvēti pašam pravietim, nav iespējams apgalvot, ka izdomāti vārdi netiek piedēvēti arī sahabi. Tātad, sahabi var tikt piedēvētas nepatiesas lietas, un šīs nepatiesības nepieder sahabi, bet gan izdomātājiem un melkuļiem.
Īpaši tie, kas izcēlušies zinātnē, neatkarīgi no viņu atšķirīgajiem viedokļiem, ir tikuši uzskatīti par glābējiem visām pusēm. Dažādas grupas, kas gājušas nepareizā ceļā, nespēdamas atrast patiesu informāciju par šiem cilvēkiem, kas tās atbalstīja, nav kavējušās izplatīt par tiem nepatiesas ziņas.
No šiem paskaidrojumiem izriet, ka uzskatīt, ka izteikumi, kas ir pretrunā Korāna skaidriem apgalvojumiem, nepieder Sahabiem, būtu cieņas izrādīšana viņiem.
Tomēr ir fakts, ka starp pravieša sekotājiem pastāvēja atšķirīgi viedokļi. Taču pat ja kāds no tiem kļūdījās, viņš tomēr saņēma atalgojumu. Kļūda kādā no viedokļiem nekādā ziņā nenozīmē, ka tiem trūktu zināšanu. Jo, izņemot praviešus, ikvienam cilvēkam ir iespēja kļūdīties. Pat praviešiem varēja būt nelielas kļūdas, taču Dievs tās nekavējoties laboja. Šīs kļūdas tika novērstas, pirms tās varēja izplatīties.
Svarīgi ir arī tas, kurā kontekstā un ar kādu mērķi kāds vārds tiek izteikts. Privāta pamācība, kas dota kādam konkrētam cilvēkam, lai viņu pamācītu, var nebūt piemērota citiem. Tāpat nav pareizi dot vienu un to pašu zāļu katram pacientam.
Ar šo mēs domājam sekojošo: pieņemsim, ka kāds, kurš ir sarunājies ar Ali ibn Abi Talibu, ievēro visus islāma priekšrakstus un aizliegumus, bet vienkārši neizrāda pienācīgu cieņu saviem vecākiem. Ja Ali ibn Abi Talibs, zinot par šo situāciju, viņam to būtu teicis, tad šie vārdi būtu patiesi attiecībā uz šo personu. Jo viņa vienīgais trūkums ir šis, un ja viņš to izlabos, tad viņam vairs nebūs nekādu šķēršļu, lai nokļūtu paradīzē. Bet ja jūs šos pašus vārdus pateiksiet kādam, kurš nemaz nelūdzas, neievēro gavēni, zog un tā tālāk, tad šie vārdi, protams, būs nepareizi.
Tāpat, ja kāds to saka, lai parādītu vecāku tiesību nozīmīgumu, un to ar to domā, tad šie vārdi ir pareizi pamācīšanas stilā.
No visiem šiem skaidrojumiem izriet, ka, pieņemot jebkādu lēmumu vai cenšoties nonākt pie kāda secinājuma, nevajadzētu steigties. Mēģināt noslēgt sirds ceļu, neizpētot plašo islāma literatūras klāstu, ne vienmēr var būt pareizi.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
