– Vai mūsu likumos un konstitūcijā, atļaujot cūkgaļas tirdzniecību un atceļot to kā noziegumu, kas saskaņā ar islāma šariatu ir sodāms kā laulības pārkāpums, mēs nonākam situācijā, kad ignorējam Dieva likumus un uzspiežam savus likumus pār viņa likumiem?
– Turklāt, mūsu likumos, saskaņā ar islāma šariatu, par tīšu slepkavību, bruņotu sacelšanos un valsts gāšanu paredzēts nāvessods, bet kāda valdība, atceļot nāvessodu, ir novērsusi tādu sodu kā “kisas” (atriebība aci pret aci) piemērošanu, tādējādi padarot neiespējamu Dieva likuma izpildi. Kāda ir atbildība valdībai un vēlētājiem, kas par to balsoja, šādos apstākļos?
– Un pēdējais jautājums: vai iepriekš minētie notikumi ietilpst kategorijā, kad Dievs aizliegto padara par atļauto?
– Tātad, kāds ir šīs varas spriedums saskaņā ar islāmu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Musulmoni, kas nāk pie varas sekulārā valstī ar, viņuprāt, leģitīmiem iemesliem, nevar pēkšņi mainīt iepriekš pieņemtus likumus, kas ir sistēmas nepieciešamība.
Nespēja kaut ko mainīt spēka trūkuma dēļ nav tas pats, kas pieņemt to tādu, kāds tas ir, un nostādīt to šariata likumu priekšā.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
