Mēs šodien zinām, ka izdzīvo tas, kas vislabāk pielāgojas videi. Piemēram, no augiem, kas aug zem zemes, izdzīvo tas, kas vislabāk pielāgojas, bet tā konkurenti atkāpjas. Tas ir zinātniski pierādīts. Arī cilvēkiem no miljoniem spermatozoīdu izdzīvo tikai viens.
– Bet vai tas nav nežēlīgā dabas likuma, nevis taisnīguma rādītājs?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt, pats jautājums ir nepareizs. Jo Korāns ir Dieva vārds.
Dabiskā atlase
Ar to tiek domāta dabiska atlase un izvēle, kas notiek pati no sevis. Savukārt Korānā ir norādīts, ka pat atoms nevar kustēties bez Allāha atļaujas un gribas.
Visā Visumā nekas nav radīts veltīgi vai bez mērķa.
Katras radītas būtnes radīšanā ir nevis viens, bet varbūt tūkstošiem gudrību un mērķu. Ja cilvēks neņem vērā šīs gudrības un mērķus radīšanā, viņš nespēs aptvert šo smalkumu. Pirmkārt, ja kādas būtnes radīšanā ir kāds aspekts, kas attiecas uz cilvēkiem, tad ir tūkstošiem aspektu, kas attiecas uz tās Radītāju.
Būt radītam nozīmē iznākt no neesamības sfēras esamības sfērā. Tas ir liels labums un laime. Viņam ir dota dzīvība. Šī esamība ir Visaugstākā Dieva…
Seno
Pirmkārt, Viņa vārds, no radīšanas – Sanī un Halik, no noteiktas formas piešķiršanas – Musavvir, no apgādāšanas –
Rezzak
un
Rahman
Tā kā viss ir radīts ar gudrību un mērķi, tas atspoguļo daudzus Dieva vārdus, piemēram, Hakīm (Gudrais), Kerīm (Žēlsirdīgais) un Mudebbīr (Pārvaldnieks). Lai atspoguļotu šos vārdus, pietiek ar īsu mirkli. Jo būt Dieva vārdu atspoguļojumam un Dieva radījumam ir liela godība, un tiem, kas to saprot, tas ir neaprakstāms laimes un bagātības avots. Tāpēc, izņemot dažus cilvēkus, visa radība, ieskaitot nedzīvo, izjūt prieku un baudu par to, ka ir pārgājusi no neesamības pasaules uz esamības pasauli, un savā valodā izsaka Dievam savu pateicību.
Viens no radīšanas gudrības aspektiem ir tas, ka radītie, sākot ar cilvēkiem, eņģeļiem un citām apziņas formām, to varētu vērot ar pārdomām un mācīties no tā.
Piemēram, tas, ka no apēstās pārtikas vienā mirklī rodas nevis viens, bet miljoniem spermatozoīdu, ir skaists piemērs tiem, kas pārdomā Viņa varenību un spēku. No otras puses, lai cilvēks neļautos iedomībai un lepnībai, pants norāda uz to, ka cilvēks ir radīts no kaut kā tik bezvērtīga kā spermatozoīds. Tādējādi cilvēkam tiek dota iespēja salīdzināt savu sākotnējo un pašreizējo stāvokli un atgādināts par nepieciešamību pateikties un kalpot Tam, kurš viņu no spermatozoīda pārvērtis par šādu būtni.
Miljoniem spermatozoīdu ir atšķirīgas barošanās, aktivitātes, kustīguma un izturības spējas. Šīs atšķirības ir atkarīgas no to apkārtējās vides un izcelsmes. Tiek sagaidīts un vēlams, ka olšūnu sasniedz tie spermatozoīdi, kuriem ir labākas spējas un izturība, nevis tie, kas ir slimīgi vai nepietiekami baroti. Tādējādi tiek nodrošināta veselīgāku un izturīgāku pēcnācēju attīstība.
Tas, ka citi mirst, nav netaisnība. Galu galā, pat tā sperma, kas apaugļo olšūnu, savu dzīvi beidz kā sperma. Pēc tam tā vairs neeksistē kā sperma. Šo spermu dzīve patiesībā nav tik īsa. Jo tās jau ilgu laiku ir gaidījušas olnīcās. Tām nav nepieciešama apmācība vai treniņš, lai izpildītu savu uzdevumu.
Tāpēc, kad viņu uzdevumi ir pabeigti, viņu dzīve beidzas.
Ja ņemam vērā laiku, kas nepieciešams, lai cilvēks apgūtu zināšanas, kas vajadzīgas, lai izpildītu uzdevumus un pienākumus, kas viņam uzticēti ar dotajām dāvanām un emocijām, tad šķiet, ka šie spermatozoīdi dzīvo ilgāk par cilvēku.
Ja spermatozoīdi, kas pilda savu funkciju, nemirtu, tas būtu ārkārtīgi nežēlīgi un sāpīgi gan cilvēkam, gan pašiem spermatozoīdiem. Turklāt, ja nebūtu vietas jauniem spermatozoīdiem, dzīve pārvērstos par elles mokām visiem. Pat iedomāties, ka katrā ejakulācijā radušies spermatozoīdi nemirst, ir pietiekami, lai cilvēka dzīvi pārvērstu par elli.
Viens no aspektiem, kādā Dievs skatās uz radīto pasauli, ir Viņa paša mākslas darba vērošana, sava paša radījumā atspoguļotās mākslas baudīšana. Šim nolūkam pietiek ar vienu mirkli.
Daži principi un likumi, ar kuriem mēs sastopamies dzīvē, ir minēti Korānā, un tie ir Dieva noteikti likumi. Tie nav dabas likumi.
Dievam ir divu veidu likumi.
Kāds,
Tā ir visvarenības izpausme, ka šo likumu ievērošanas balva un sods parasti ir redzami šajā pasaulē.
Piemēram, ciets priekšmets salauž mīkstu. Stiprākais uzvar vājāko spēka ziņā. Darba rezultāts ir bagātība, slinkuma rezultāts – nabadzība. Šiem likumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir musulmaņi vai nemusulmaņi, kas tiem pakļaujas, rezultāts parasti ir redzams šajā pasaulē.
Dievs ir radījis cilvēkus atšķirīgus gan spēka, gan bagātības ziņā. Daži ir stipri, spēcīgi un bagāti, bet citi – vāji, nespēcīgi un nabadzīgi. Taču vienlaikus Viņš ir pavēlējis bagātajiem palīdzēt nabadzīgajiem, apsolot par to lielu atlīdzību pēcnāves dzīvē. Patiesībā šāda atšķirība starp indivīdiem ir nepieciešama sabiedrības sociālajai struktūrai. Ja visi indivīdi būtu vienādi gan spēju, gan kapacitātes, gan bagātības ziņā, tad tu neatrastu maiznieku, kas izceptu tavu maizi, ūdensvīru, kas piegādātu tev ūdeni, meistaru, kas izgatavotu un salabotu tavu automašīnu, galdnieku un namdari, kas uzceltu tavu māju, un šuvēju, kas sašūtu un pārdotu tavu apģērbu. Tad tu saprastu, cik gudri ir šie atšķirīgie radījumi.
Dieva runas īpašības izpausme ir Svētais Korāns.
Viņš parasti saņems savu sodu vai atalgojumu par to, vai viņš ir paklausījis vai nav paklausījis, nākamajā dzīvē.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
