– Daži cilvēki saka, ka Korāns ir pietiekams, un kā pierādījumu min Zukhrufa sūras 44. pantu.
– Mēs redzam, ka daži tulkojumi šī panta skan kā “Jūs tiksiet par to izjautāti”, un šāds tulkojums tiek izmantots kā pamatojums, lai noraidītu informāciju, kas nav no Korāna (Hadīsi un Sunna).
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Attiecīgā panta tulkojums varētu būt šāds:
„Šaubīties nav, ka šis Korāns ir pamācība un gods tev un tavai tautai, nākotnē…“
(pastarajā dienā no viņa)
jums būs jāatbild / jūs tiksiet saukts pie atbildības.”
(Zuhruf, 43/44)
.
– Gandrīz visos desmitos interpretācijas avotos, kurus mēs varējām atrast, ir minēts, ka pantā ir pieminēts
“zikir”
Šis jēdziens ir interpretēts kā pamācība, īpaši goda nozīmē. Tas nozīmē, ka Korāna atklāšana pravietim Muhamedam (s.a.v.) arābu valodā un Kureiša dialektā ir bijusi izcila goda dāvana gan viņam, gan Kureišiem, gan citiem arābiem. Tāpēc vispirms Kureišiem un citiem arābiem ir jātic šim Korānam un jāievēro tā pavēles un aizliegumi.
–
“Jūs tiksiet nopratināts vēlāk.”
Būtu lietderīgi izskaidrot teikumu, kas skan šādi, vairākos punktos:
a.
Pirmkārt, pantā,
“Jūs tiksiet saukti pie atbildības par Korānu.”
nav tāda izteiciena. Tas, kas tiek apšaubīts, ir izteikts kā
“tüselûn”
Darītāja darbības objekts/papildinājums nav norādīts. Tikai
“Jūs tiksiet nopratināts”
tā ir teikts. Tas ir ievērības vērts.
b.
Tāpēc šajā pantā uzdotais jautājums ir interpretēts dažādi:
1.
Jūs tiksiet izjautāti par to, vai esat pienācīgi pateicīgi par tik dižu dāvanu kā Korāns.
2.
Tie, kas noliedz Korānu,
“Kāpēc jūs melojāt?”
viņi tiks pakļauti rājienam un pārmetumiem.
3.
Tie, kas tic Korānam,
“Vai jūs ievērojāt Korāna pavēles un aizliegumus?”
tiks nopratināti.
(sk. Razi, Kurtubi, attiecīgā vieta)
c.
Tas, ka Korāns tika atklāts pravietim Muhamedam (s.a.v.) arābu valodā, viņa cilts, Kureiša, valodā, ir viņiem liels gods, bet vienlaikus arī svarīgs pamudinājums. Jo arābiem, kuri Korānu saprot labāk par citiem, ir jāievēro tā pavēles un aizliegumi vairāk nekā citiem.
“Brīdini savu tuvāko radinieku.”
(Šu’ara, 26/214)
Arī šajā pantā vispirms Kureiša cilts locekļiem tiek atgādināts par viņu atbildību.
Tomēr tas, ka pirmais uzrunātais bija Kuraišu klans, nenozīmē, ka citi cilvēki netika uzrunāti vispār.
(skat. Ibn Kesir, attiecīgā vieta)
d.
Panta tekstā ir minēts
“tüs’elûn”
faktiskais,
-ar nezināmu ietilpību-
tā varētu nozīmēt izprašināšanu,
“tikt uzrunātam / saņemt jautājumus”
tas arī nozīmē.
Tādējādi šis panta izteikums būtu jāsaprot šādi:
“Nākotnē jūs…”
-Ak, kuraiši, arābi!-
Pateicoties Korāna piešķirtajai godībai, jūs apgūsiet dažādas zinātnes nozares, un cilvēki no visas pasaules nāks pie jums, lai gūtu labumu no jūsu zināšanām, kļūs par jūsu skolēniem, atzīs jūs par skolotājiem un jautās jums par visiem jautājumiem, kas viņiem nepieciešami attiecībā uz reliģiju un pasauli. Citiem vārdiem sakot, jūs būsiet zinātnieki, pie kuriem vērsīsies pēc padoma.”
(sal. sk. el-Bikai, attiecīgā panta interpretācija)
Un vēsture to ir apstiprinājusi.
e.
Tomēr, pantā
“Jūs tiksiet tiesāts tikai pēc Korāna.”
tāda kā
“izdevumi, piešķīrumi”
Nav neviena ieraksta, kas to apstiprinātu. Pantsā
“Tas, ka pirmais uzrunātais bija Kurejšu cilts, nenozīmē, ka citi cilvēki netika uzrunāti.”
piemēram,
“Jūs tiksiet saukti pie atbildības par Korānu.”
no frāzes, kas skan šādi:
“Jūs netiksiet saukti pie atbildības par sunnetu un hadīsiem.”
Tamā jēga nav. Turklāt, šeit ir runa par Korānu. Tādā kontekstā…
“Jūs tiksiet saukti pie atbildības par to, kas ir rakstīts Korānā.”
Šis izteiciens ir daiļrunības izpausme.
f. Korāns ietver un sevī ietver arī Sunnu (Muhameda tradīcijas).
Tikt nopratinātam par Korānu nozīmē arī tikt nopratinātam par Sunnu.
“Es zvēru, ka,
Pravietis
tā ir tiem, kas cer uz tikšanos ar Dievu un pēdējo dienu, un kas daudz piemin Dievu.
ir labs piemērs.
”
(Al-Ahzab, 33/21)
Šajā pantā minētais
“būt par piemēru”
Tas nozīmē sekot Sunnai, kas sastāv no pravieša Muhameda (savs) vārdiem, darbiem un apstiprinājumiem.
(sk. Abdulgani Abdulhalık, Hücciyyetü’s-Sünne, lpp. 304)
”
Tas, kurš paklausa pravietim,
, tādējādi paklausot Dievam”
(An-Nisa, 4/80),
“Kad Allāhs un Viņa sūtnis kādu lietu nolemj, tad ticīgajam vīrietim un sievietei nav tiesību šajā lietā rīkoties pēc savas gribas.”
viņiem nav tiesību izvēlēties pēc saviem ieskatiem.
Kas vien uzdrīkstas nepaklausīt Allāham un Viņa sūtnim, tas ir iekritis acīmredzamā maldos.
(Al-Ahzab, 33/36)
Šajos pantos, kuru nozīme ir tāda, ka paklausība pravietim Muhamedam (savsallahu aleyhi ve sellem) ir pielīdzināta paklausībai Dievam.
“Nē, zvēru pie sava Kunga, ka viņi tevi neuzskatīs par tiesnesi strīdos, kas starp viņiem izcēlušies, kamēr viņi pilnībā un bez jebkādām šaubām nepieņems tavu spriedumu.”
viņi nebūs ticīgie.
”
(Nisa, 4/65)
Šajā pantā ir īpaši uzsvērta pravieša Muhameda (sav) sunna (tradīcija) un tās vieta reliģijā.
Imam Šāfi’ī šo pantu minēja kā pierādījumu tam, ka pravietis Muhameds (s.a.v.) ir pieņēmis lēmumu par jautājumu, kura risinājums Korānā nav skaidri norādīts, un ka tas parāda, ka pravieša Muhameda (s.a.v.) sunna ir likumdošanas avots.
(Imam Šāfi’ī, ar-Risāla, 83)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
