– Kas izpilda sunnetu, tas iegūst atalgojumu. Ja sunnetu apzināti atstāj novārtā, tas, ja neizraisa sodu, tad vismaz izraisa aizrādījumu un nosodījumu.
– Vai varētu paskaidrot, ko nozīmē šis aizrādījums un kāda ir tā nozīme?
– Vai tas, kurš neievēro sunnetu, to nenovērtējot, kļūst par grēcinieku?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Par to, kāds ir spriedums par atteikšanos no sunneta, starp zinātniekiem pastāv atšķirīgi viedokļi. Neiedziļinoties detaļās, tos varētu izskaidrot šādi:
– Pēc Hanafi mācītāju domām, šariata noteikumi / obligātie pienākumi ir 8.
1. Pienākums:
Obligātā pienākuma izpildīšana nes svētību, bet tā neizpildīšana – sodu.
2. Obligāti:
Par to, kas to ievēro, ir atalgojums, bet par to, kas to bez attaisnojuma atstāj novārtā, ir sods.
3. Apgraizīšana:
Saskaņā ar procesuālās tiesības zinātnieku viedokli, to var izvērtēt divās daļās.
a) Sunnet-i Huda:
Tie ir sunneti, kas papildina reliģiskos rituālus. Tie, kas tos pilda, iegūst atalgojumu. Tie, kas tos atstāj novārtā, tiek nosodīti. Piemēram, kā azāna skandēšana, ikāmeta izteikšana un lūgšana kopā ar draudzi.
b) Papildus sunneti:
Tās ir Sunnas, kas nav saistītas ar lūgšanām. Piemēram, lūgšanas rituālu pagarināšana un pravieša Muhameda (s.a.v.) ēšanas, dzeršanas, sēdēšanas un celšanās ieradumu atdarināšana.
“Jums ir labs piemērs Allāha sūtnī.”
(Al-Ahzāb, 33/21)
kā izriet no panta, kas skan: “visos sunnetos”
-pēc pakāpes-
Par to ir atalgojums. Bet tie, kas to atstāj, netiek nosodīti.
4. Mustehab / Mendub:
Tā izdarīšanā nav nekādas svētības, bet tās neizdarīšanā nav nekāda soda, nosodījuma vai aizrādījuma.
5. Atļauts:
Ne par tā izdarīšanu nav nekādas atlīdzības, ne par tā neizdarīšanu nav nekāda soda vai nosodījuma.
6. Harams:
Tā, kas ir atstāta novārtā, ir svētība, bet tā, kas ir izdarīta, ir sods.
7. Mekruh:
Tas, kas ir tuvu haram olanam (aizliegtajam).
“tahrimen mekruh” (turku valodā);
bet tam, kas ir tuvu halalajam,
“tenzîhen mekruh”
Tā saka. (Tahrimen) makruh ir tāds, kura spriedums darbības ziņā ir tāds pats kā haram. Par tā atstāšanu ir atalgojums, bet par tā izdarīšanu ir sods.
8. Kaitētājs:
Tas ir tas, kurš izjauc un atceļ jau sākto darbu. Ja kāds izjauc jau sākto darbu bez attaisnojuma un tīšām, tad viņam par to pienākas sods.
(skat. Vehbe Zuhayli, el-Fıkhu’l-İslami, 1/49-51)
– Pēc šafītu mācītāju domām, šariata likumi ir piecās daļās:
1. Obligāts / Pienākums:
Tā izdarīšanā ir svētība, bet tās neizdarīšanā – sods.
2. Ieteicamās / Sunnet (islāma tradīcijā):
To darīt ir labi, bet to nedarīt nav grēks.
3. Harams:
Tā, kas ir atstāta novārtā, ir svētība, bet tā, kas ir izdarīta, ir sods.
4. Mekruh:
Noziegums ir tajā, ka to pamet, bet nav sods par to, ka to dara.
5. Atļauts:
Ne par tā izdarīšanu nav atlīdzības, ne par tā neizdarīšanu nav soda.
(sk. Nevevi, el-Makasıd/el-Maksadu’l-evvel)
– Šis viedoklis ir arī Maliki un Hanbeli skolu viedoklis.
(sk. v. Zuhayli, agy)
– Fikhā (islāma jurisprudencē) par sunnet/mendub (ieteicamo darbību) izlaišanu
“Pārmetums, nosodījums”
izteikts kā
pārmetums, rāšana tiks izteikta no pravieša Muhameda puses
ir izteikts.
(sk. Vehbe Zuhayli, agy)
No tā izriet, ka
Lai gan par pastāvīgu neattaisnotu sunnetu izlaišanu nav paredzēts sods, kā atturošs pasākums var tikt piemērots viegls “pārmetums”.
kas nozīmē
rājiena un aizrādījuma sods
tiek piešķirts. To piešķir tas, kurš…
Tie ir cilvēki, kuriem ir kompetentā iestāde, piemēram, valsts vadītājs / pareigūnas / matrikulas vadītājs.
Arī mūsdienu humanitārajās tiesībās
administratīvais mehānisms piemēro “pārmetuma un brīdinājuma sodu”.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
