Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Līdz 1970. gadiem vienīgais zināmais šūnu nāves veids bija nekroze – nāve, kas rodas fizisku vai ķīmisku faktoru ietekmē, kas nav iekļauti organisma ģenētiskajā programmā. Ārēji fiziski vai ķīmiski faktori izraisa šūnu membrānas bojājumus. Šūnu membrānas bojājumu dēļ nav iespējams kontrolēt jonu koncentrāciju šūnas iekšpusē un ārpusē, tātad tiek traucēta šūnas homeostāze. Ūdens un jonu līdzsvara traucējumi šūnā izraisa izmaiņas šūnas iekšējos organellos, šūna uzbriest un šūnu membrāna saplīst. Šūnā, kuras membrāna ir saplīsusi, citoplazmas saturs un lizosomālie enzīmi izdalās ārpus šūnas.
Nekrozes gadījumā, šūnu nāves laikā, kodola hromatīns izkliedējas, rodas nejauši DNS lūzumi, tiek izraisīti audu bojājumi un attīstās iekaisums.
Nekrozes izraisīta nāve parasti ir saistīta ar ārējiem faktoriem un nav saistīta ar organisma ģenētisko programmu. Tāpēc materiālistiskie evolucionisti nekrozes izraisītu nāvi nepieskaita Radītājam, bet gan cēloņiem un uzskata to par nejaušu notikumu. Šajā kļūdā viņi zināmā mērā var tikt attaisnoti! Jo materiālistiskie evolucionisti netic Dievam, kā to apraksta Korāns.
Viņš apraksta [Dievu] kā To, kuram pakļauta visa pasaule un tās cēloņi, kura zināšanas un spēks aptver visu, kurš šajā pasaulē savus darbus parasti veic ar cēloņu palīdzību, kurš nav līdzīgs nevienai radītai būtnei un kura eksistence ir saprotama no Viņa darbiem.
Tāpēc materiālistiem, kuriem nav priekšstata par Radītāju, ir pilnīgi normāli uztvert nekrozi un nāvi kā dabisku parādību, kas ir seku un nejaušību rezultāts. Savukārt musulmanis, kas tic Radītājam, kā to apraksta Korāns, nekrozi un nāvi uztver kā Dieva gribu, un tādējādi sistēma saglabā savu līdzsvaru un turpina pastāvēt.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
