– Daži apgalvo, ka islāma vēsturē nav bijis slepenās aicināšanas perioda. Vai šādam slepenās aicināšanas periodam ir uzticami avoti?
– Vai trīs gadu slepenā aicinājuma periodā tika atklātas kādas Korāna vārsmas, vai arī neviena?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Uz šo jautājumu var atbildēt no vairākiem viedokļiem:
1.
Kad Hz. Ali bija astoņu vai desmit gadu vecs, pravietim Muhammedam tika uzticēts pravieša amats. Pravietis viņu aicināja pieņemt islāmu, un…
“Ali, ja tu darīsi, kā es saku, tad dari, bet ja nedarīsi, tad slēp to, ko redzi, un nevienam neizpaud.”
tā viņš teica. Jo vēl bija slepeno aicinājumu laiks.(1)
2.
Ja izpētītu vēstures grāmatas, varētu redzēt, ka tādi sabieši kā Hatidža, Ebu Bekirs, Bilāls no Habešas, Osmans ibn Affāns, Habbābs ibn Eret u.c. visi…
viņi pieņēma islāmu slepenā aicinājuma periodā.
Šī informācija ir pieejama visos avotos. Un avoti ir uzticami. (2)
3.
Pravietojuma trešais gads.
Kad 613. gadā tika atklāts 94. pants no Hīžras sūras, Rasuls, paklausoties panta pavēlei,
Mekā, uz Safas kalna, viņš pirmo reizi atklāti uzrunāja pagānus, un tādējādi sākās atklātā aicinājuma periods.
(3)
4.
Piemēram, kā piemēru var minēt dažus šajā periodā atklātos pantus:
Alak sūtra
pirmie pieci panti,
Sūra ad-Duha
Var norādīt uz pantiem, kas atrodas tajā.
Zemsvītras piezīmes:
1) sk. Ibn Hišām, Abdulmelik b. Hišām, Sīrat an-Nabī, I-IV, Dār al-Fikr, Bejrūta 1981, I, 264, 265.
2) skat. Sarıcık, Çağrı – Mekkas periods, lpp. 81–103.
3) sk. Ibn Sa’d, et-Tabakātü’l-Kübra, I-VII, Bejrūta, izdevniecība nav norādīta, I, 199; Buhārī, Muhameds b. Ismaīls, Sahihu’l-Buhārī, I-VIII, el-Mektebetü’l-Islāmije, Stambula, izdevniecība nav norādīta, III, 171; Sarıcık, Çağrı-Mekke Dönemi, 106-107. lpp.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
