Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nāves sods,
Tas attiecas uz precētiem cilvēkiem, kas izdarījuši laulības pārkāpumu, un uz tiem, kas nogalinājuši musulmani. Citiem vārdiem sakot, slepkava tiek sodīts ar nāvi. Tāpat var tikt sodīti ar nāvi tie, kas sacēlušies pret valsti vai izraisījuši nemierus, ja tiesnesis to uzskata par nepieciešamu.
Lai gan hadīsos ir minēts akmeņošanas sods, šis sods vienmēr ir bijis diskusiju objekts starp zinātniekiem… Pat Osmaņu impērijas laikā, proti, sešu simtu gadu laikā, ir bijis tikai viens akmeņošanas gadījums; un tas bija šeiha ul-islāma…
“Es nevaru izdot fetvu šajā jautājumā.”
tā rezultātā viņš pamet savu amatu.
Islāms
atriebība
Tāpat tā mērķis ir izskaust tādas kaitīgas lietas kā naids un asinsatriebība starp cilvēkiem. Saskaņā ar islāmu, par cilvēka nogalināšanu ir trīs spriedumi:
1.
Nogalinātās puses ģimene.
ziedojumi
: Vīrietis tiek atbrīvots.
2.
Nogalinātā ģimene
“asinsnauda”
Viņi pieņem. Viņi apžēlo vīrieti par summu, ko vēlas. Vīrietis atkal ir brīvs.
3.
Nogalinātā ģimene
atriebība
vēlas;
“asinis par asinīm”
Tā rezultātā / Līdz ar to / Pēc tam
“Islāma valsts”
Viņu pakar. Asinsatriebība nenotiek, jo nāvessodu izpilda valsts. Slepkavas ģimene nevar protestēt, un nogalinātā ģimene neatriebjas, jo sods ir izpildīts.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
ATMAKSAS…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
farukgokcr
Assalamu alaykum, skolotāj, man ir divi svarīgi jautājumi par nāvessodu šariata likumos.
1. Ja nogalinātā ģimenes locekļi pieprasa asins atriebi, bet valstī, kurā netiek piemērots šariats, viņi baidās no ieslodzījuma un tāpēc varētu to uzticēt kādam citam? Citiem vārdiem sakot, vai viņi varētu nolīgt kādu citu, lai tas nogalinātu slepkavu?
2. Vai tiesnešiem, kuri pieņem spriedumus valstī, kurā netiek ievēroti šariata likumi, par to būs jāatbild pēcnāves dzīvē?
Jau iepriekš paldies, skolotāj.
Redaktors
1. Viņš/viņa nevar to uzticēt kādam citam.
2. Tiesnesim ir pienākums pieņemt lēmumus saskaņā ar likumiem un tiesību aktiem. Tāpēc, ja likumā nav paredzēts nāvessods un tiesnesis tādēļ nevar pieņemt šādu lēmumu, viņš par to nav atbildīgs.
