– Kas notika Miradžas naktī? Daži avoti stāsta, ka Miradžas naktī pravietis Muhameds bija izslāpis un, atverot kādu no garāmbraucošās karavānas noslēgtajiem ūdens traukiem, dzēris no tā. Vai šis notikums ir patiess?
– Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) brauca ar Buraku, viņš redzēja karavānas apakšā; tā un tā karavāna, tā un tā karavāna… Viņš pamanīja, ka vienā karavānā pazudis kamielis, un tie bija satraukušies, meklējot: „Kur ir mūsu kamielis?” Pravietis Muhameds (s.a.v.) piegāja pie viņiem un teica: „Jūsu kamielis ir tur un tur, ejiet uz to pusi un paņemiet kamieli!” – un pateica, kur kamielis atrodas.
– Kāpēc viņš to saka? Proti, kāpēc viņš to saka, kad dodas uz Jeruzalemi, kāpēc viņš to darbu pameta un tagad to saka?… Tam ir iemesls, jēga. Tas būs pierādījums. Tad viņš aizgāja, atvēra no karavānas kādu noslēgtu ūdens trauku, iedzēra ūdeni, pravietis bija izslāpis… Kāpēc viņš dzer? Karavānas vadītāji saprata, ka ūdens ir samazinājies. Pēc tam, kad atrada kamieli: „Ak, no mūsu ūdens trauka ir pazudis ūdens, neviens nedrīkstēja dzert, kurš dzēra šo ūdeni?” – viņiem ienāca prātā.
– Tad, ejot garām citai karavānai, viņš tos ieraudzīja, tie strīdējās. Viņš redzēja, kā tie cīnās un savstarpēji ievainojas. Pēc tam, atgriežoties uz Meku, ir tāda vieta, ko sauc par Ten’imu, netālu no Mekas, apmēram divdesmit, divdesmit piecus kilometrus no Haram-i Šerifa… Tagad to sauc par Umre mošeju, tur ir uzcelta mošeja. Divdesmit pieci kilometri… Mēs tagad tur nokļūstam pusstundā, piecpadsmit minūtēs, bet cik ilgu laiku agrāk prasīja ceļš no turienes līdz Haram-i Šerifam kājām? Piecas, sešas stundas. Divdesmit pieci kilometri nav viegli noiet. Ten’imā viņš ieraudzīja karavānu. Priekšā bija pelēks kamielis, to vadīja kāds vīrs, karavānā bija šādas preces. Tad, kad politeisti pieprasīja pierādījumus, viņš teica: „-Ceļā es redzēju jūsu karavānas, kuras jūs sūtījāt uz Šamu tirdzniecībai. Vienā karavānā bija pazudis kamielis, es tiem parādīju ceļu. Man bija slāpes, es dzēru ūdeni no ūdens trauka, kas bija piestiprināts pie tā un tā kamieļa seglu, kad atgriezīsieties, jautājiet!”
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt, jānorāda, ka īpašums pieder Dievam, un Dievs dod to, kam vēlas un kā vēlas. Tāpēc, ja Dievs atļāvis kādam savam kalpam dzert citam piederošu ūdeni vai ja Dievs kādu savu kalpu padarījis par iemeslu, lai cits kalps nokristu no kamieļa, tad tajā nav nekā slikta; nav runa par kāda kalpa tiesībām. Jo to ir vēlējies Dievs. Dievs šos ūdens īpašniekus vai to, kurš nokrita no kamieļa, atalgos citā veidā.
Patiesībā, Mozus un Hızır ceļojuma laikā Hızır, ar Dieva atļauju, sabojāja kuģi, tādējādi izglābjot to no iekļūšanas tirāna rokās. Nelielais zaudējums nav salīdzināms ar visa kuģa izglābšanu.
Dažas no tām brīnumainajām lietām, kas notika šajā apbrīnojamajā ceļojumā, kas izraisīja daudzus brīnumus, piemēram, Miradžu, vajadzētu vērtēt šādi, kā tas ir uzsvērts jautājumā.
Kas attiecas uz jautājumu:
Kā zināms,
Miradžs (Debesbraukšanas nakts) ir brīnums.
Tas ir notikums, kas sastāv no divām fāzēm: viena notiek debesīs, otra – uz zemes. Viens no iemesliem, kāpēc pravietis Muhameds (s.a.v.) netika uzreiz uzcelts debesīs, bet vispirms veica ceļojumu no Mekas uz Jeruzalemi, kas notika uz zemes, ir šis:
nodrošināt, lai šim lielajam brīnumam būtu pierādāms aspekts
Tāpēc, ka nav iespējams pierādīt cilvēkiem kādu notikumu, kas notiek debesīs.
Tāpēc, lai gan sūra “An-Nadžm” (53), kurā ir aprakstītas Miradža notikuma detaļas, hronoloģiski ir agrāka par sūru “Al-Isra” (17), kurā ir aprakstīts Isra notikums, tās ir izkārtotas tādā secībā, ka sūra “An-Nadžm” ir vēlākā Korānā.
Lūk, kā pravietis Muhameds (s.a.v.) ceļoja no Mekas uz Jeruzalemi:
viņa interese par karavānām, ko viņš redzēja ceļā,
vēlāk redzēto par šo notikumu
izmantot kā pierādījumu tās patiesumam
Tas ir gudrs rīkojums, kas izdarīts Viņa vārdā. Un tas viss ir minēts Suras al-Isra pirmajā pantā.
“Mēs vēlējāmies viņam parādīt mūsu zīmes.”
ietver viņa paziņojumu, kas skan šādi:
Saskaņā ar to:
Daļa no jautājumā sniegtās informācijas ir nepatiesa. Patiesā informācija par karavānām ir apkopota šādi:
Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) atgriezās Mekā, no rīta cilvēki –
kad es to dzirdēju –
Viņi sapulcējās ap viņu. Tie, kas jau bija redzējuši Al-Aksas mošeju, lūdza viņu par to pastāstīt. Viņš aprakstīja tās īpašības, un viņi to pieņēma.
Pēc tam
“Pastāstiet mums par saviem karavāniem, tie mums ir svarīgi.”
viņi teica.
Tad mūsu pravietis (s.a.v.) teica: „Es redzēju karavānu no tā un tā cilts Ravhā. Viņi bija devušies meklēt savu pazaudēto kamieli. Es redzēju ūdeni kādā traukā uz viņu kravas –“
jo man bija slāpes – i
čtim.
Kad viņi atgriezīsies, pajautājiet viņiem, vai viņi atrada ūdeni tajos traukos, par kuriem runājām, kad viņi devās meklēt kamieli, bet atgriezās bez tā.”
viņš teica. Viņi arī
“Jā, tas arī mums būs kā pierādījums.”
viņi teica.
Mūsu pravietis (lai viņam miers) turpināja savus vārdus: “Tā un tā cilšu karavānas…”
“Zi Mur”
Es to redzēju vietā, ko sauc par [vieta]. Mani ieraudzīja [persona].
Viens no kamieļiem izbijās un izlēca no vietas, nogāžot savu saimnieku zemē, un vīrietis salauza roku.
(Kad viņi ieradīsies,) pajautājiet viņiem arī par to,” viņš teica. Viņi:
„Tas mums būs vēl viens pierādījums. Bet (daži citi tur) vēlas, lai jūs pieminētu mūsu karavānu.”
“Viņi teica.”
Tad pravietis Muhameds (s.a.v.) pastāstīja sekojošo:
“Es redzēju tavu karavanu TEN’İM’ā.”
viņš teica. Viņi
“Apraksti šīs karavānas kamieļu skaitu, to kravas un to stāvokli.”
„Viņi teica.” Mūsu pravietis (lai viņam miers), sacīja: „Es biju aizņemts ar citām lietām un tāpēc nepievērsu uzmanību šim karavānam. Taču tajā brīdī Dievs man parādīja viņu stāvokli, it kā tas būtu man acu priekšā,” un viņš izstāstīja arī šī karavāna stāvokli un to, ko viņš redzēja Ten’imā.
ka karavānas priekšgalā ir pelēks kamielis, kas šajā vietā ieradīsies saullēktā.
paziņo”. Daži no tiem, kas pielūdz elkus, sacīja: „Arī tas ir pierādījums.”
Pēc tam, lai pārbaudītu šīs ziņas patiesumu, viņi uzkāpa uz SENIYE kalna un novēroja karavānu. Viens no viņiem:
Kad viens teica: “Lūk, saule lec!”, otrs atbildēja: “Lūk, kamielis!”
viņš iesaucās. Tomēr viņi turpināja noliegt, apgalvojot, ka tā ir maģija.
(sk. Begavī, Hazin, Isra, 17/1. panta skaidrojums, Mecmau’z-Zevaid, 1/64-65)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
