– Viņi saka, ka ārpus mūsu prāta nav nekādas matērijas. Patiesībā tas, ko mēs redzam, ir mūsu smadzenēs radīts uztveres akts. Tāpēc viņi saka, ka matērija ir ilūzija. Kā mēs to varam atspēkot?
– Es izlasīju rakstu “Vai mēs esam sapnis?”, bet tur tika sniegti pierādījumi musulmaņiem. Es parasti skatos uz lietām objektīvi. Vai es skatos nepareizi? Es zinu, ka Korāns ir Dieva vārds, bet šādi jautājumi šķiet kā uzbrukums mūsu reliģijai. Tāpēc es nevaru izmantot Korānu kā pierādījumu.
– Un kā mēs varam pierādīt, ka šī viela ir īsta?
– Lūdzu, palīdziet, vai mans viedoklis ir nepareizs?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šis apgalvojums ir pretrunīgs. Jo vārds “jo” ir telpiska izteiksme; tas tieši attiecas uz vielu.
Izteiciens “kā tāds” arī satur to pašu pretrunu. Jo, ja kaut kas ir, tad par to nevar runāt kā par “tādu”. Tātad šis spriedums netieši pieņem eksistenci.
Savukārt, priekšpieņēmums apgalvo, ka mums ir tāda eksistences sfēra kā prāts. Šis apgalvojums neatbild uz jautājumu, jo balstās uz priekšpieņēmumu, ka prāts kā eksistences sfēra pastāv.
Galvenā problēma slēpjas pašā jēdzienā. Pareizā pieeja ir fenomenoloģiskā pieeja.
Līdz ar to notiek mijiedarbība starp cilvēka uztveri un ārējo pasauli. Šī vienlaicīgums liecina, ka realitātei piemīt viengabalainība, kas veido vienotu veselumu.
Cilvēks ir daļa no Visuma. Attiecība starp cilvēku un Visumu ir cēloniska un vienlaicīga. Tā ir tautoloģiska attiecība.
Tas, kas ir Visumā, ir arī cilvēkā, un tas, kas ir cilvēkā, ir arī Visumā.
šajā kontekstā tas nozīmē atkārtot to pašu apgalvojumu dažādos polos.
Tāpat kā nav iespējams atšķirt to, ko saucam par cilvēka prātu, no cilvēka smadzenēm un fiziognomijas, tāpat nav iespējams atšķirt eksistences sfēru, ko saucam par Visumu vai matēriju, no abstraktā cilvēka prāta.
Pareizākais ir pieņemt holistisku skatījumu uz eksistenci. Holistiska realitāte jeb patiesība ir tāda.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
