– Vai nespēja dzert Zemzemas ūdeni līdz pašam galam ir liekulības pazīme?
– Kādas ir Zemzem ūdens īpašības?
– Vai ir kādi hadīsi par dzeršanu no Zemzem avota?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jā, dzert Zamzam ūdeni līdz pašam galam ir sunna (islāma tradīcija).
Mūsu Cienījamais Pravietis (s.a.v.),
„Zīme, kas atšķir mūs no liekuļiem, ir tā, ka mēs dzeram daudz Zamzam ūdens; jo viņi nekad nevarēs izdzert daudz Zamzam ūdens.”
ar šādiem vārdiem:
(Abdurrezzāk es-San’ānī, V, 112-113; Musned, III, 394; Ibn Madže, Menāsik, 78)
Viņš uzskatīja, ka dzeršana no Zemzem avota ir ticības zīme un šķīstības no liekulības pazīme.
Šis hadīss ir arī
Dārekutnī un Hakims, Ibn Ebī Mulejke
ir to izdevis, izmantojot šo metodi.
Proti:
“Kāds vīrs piegāja pie Ibn Abbāsa un jautāja: ‘No kurienes tu nāc?’ Viņš atbildēja: ‘Es dzēru no Zemzemas ūdens, tāpēc nāku no turienes.’ Vīrs jautāja: ‘Kā tu dzēri?’ Ibn Abbāss atbildēja: ‘Es dzēru tā, kā pienākas.’ Vīrs:
“Tad kāds ir tas veids, kādā viņš to ir pelnījis?”
Kad viņš to teica, Ibn Abbās atbildēja: „Dzerot Zemzemes ūdeni, pagriezies pret kiblu, piemin Allāha vārdu un dzer trīs malkiem, dzer, kamēr esi paēdis. Pēc tam pateic Allāham. Jo Allāha sūtnis (s.a.v.) teica:”
“Zīme, kas atšķir mūs no liekuļiem, ir tā, ka viņi dzer Zemzemas ūdeni, bet nekad nevar remdēt savu slāpes.”
ir pavēlējis.”
Liekuļis,
Pat ja viņš šķietami dzer no tā ūdens, viņa slāpes nekad nebeigsies, jo tam, kura sirdī ir slimība, Zemzem ūdens nepalīdzēs.
Dzerot Zemzemi
Mūsu sirdīm jābūt tīrām, brīvām no naida un ienaida. Mūsu nodomiem jābūt patiesiem, jābūt vērstiem uz Dievu, lai, dzerot Zemzemu, mēs sasniegtu savu mērķi, lai mūsu lūgšanas tiktu uzklausītas, mūsu grēki piedoti un mūsu sirdis piepildītas ar gaismu.
Zemzem ūdens un tā īpašības
Zemzemes aka ir viens no avotiem, kas atspoguļo dievišķo svētību. Tā kā pravietis Muhameds (s.a.v.) šo ūdeni uzskatīja par svētu, tas paliks svēts un svētīgs līdz pat pasaules galam.
Bez šaubām, Visaugstākais, izvēloties Mekas ieleju un pavēlot tur izveidot pirmo lūgšanas vietu, savā mūžīgajā un bezgalīgajā zināšanā paredzēja, ka miljoniem ticīgo tur ieradīsies, lai veiktu svētceļojumu, un atbilstoši tam sagatavoja Zemzem avotu. Šodien miljoniem svētceļnieku dzer no šī avota, cik vien vēlas, un tomēr avots neizsīkst.
Zemzem ūdenim piemīt ne tikai garīgās, bet arī ķīmiskās īpašības. Viena no tām ir spēja remdēt izsalkumu un regulēt gremošanas sistēmu.
Daži hadīsi par šo tēmu.
1.
No Džabira (lai viņš būtu apmierināts ar viņu) ir atstāstīts, ka Dieva sūtnis (lai viņš būtu apmierināts ar viņu) ir teicis:
“Zemzem ūdens sniedz labumu atkarībā no tā, ar kādu nolūku to dzer.”
(Ibn Madže, Menasik 78)
Šo hadīsu ir pierakstījuši arī Ibn Abi Šejbe, Bejhaki, Darekutni un Hakims. El-Munziri un Dimjati ir atzinuši to par autentisku. Ibn Hadžers to ir nosaucis par labu (hasan). Tomēr tā isnādā ir Abdulla ibn Muemmil, kurš ir vājš.
(sk. Mizanü’l-itidal, 2/510)
Šo hadīsu Bejhākī ir pierakstījis arī citā veidā no Džābira, un šajā pierakstā ir minēts Suveids b. Saids, par kuru ir zināms, ka viņš ir ļoti vājš.
(Neylü’l-evtar, 5/99)
Tomēr ir tādi, kas uzskata, ka viņa stāstījumiem var ticēt, pat ja viņš ir zaudējis redzi.
2.
Pēc Aišas (ra) stāstītā, viņa (pēc izceļošanas no Mekas) nesa sev līdzi Zemzem ūdeni un teica, ka to nesa arī Allahs sūtnis (asm).
(Neylü’l-evtar, 5/99)
Šo hadīsu ir pierakstījis Bejhākī, un Hakims to ir atzinis par autentisku. Tas ir piemērots kā pierādījums.
3.
Pēc Ibn Abbasa (r.a.) stāstītā: Allahs sūtnis (s.a.v.) piegāja pie ūdens dalītājiem un palūdza ūdeni. Abbas (r.a.):
“Ej, Fazl! Ej pie savas mātes un palūdz viņai atnest no tā dzēriena, kas ir pie viņas, lai to iedotu Resulullāham.”
teica. Tad pravietis vēlreiz teica:
“Dod man ūdens.”
tā pavēlēja. Tad Abass (ra) sacīja: “Ak, Dieva sūtnis! Šie cilvēki, ko es redzu, ieliek rokas šajā ūdenī, lai to sasniegtu…” Pravietis:
“Turpiniet savu darbu ūdens apgādes jomā, jo jūs esat uz pareizā ceļa.”
pēc tam, kad viņš to pateica, viņš piebilda:
“Ja jūs tiksiet uzvarēti ūdens piegādātāju dēļ,
(jūs esat nostādīts neērtā situācijā)
ja nebūtu tādu bažu, es noņemtu virvi no kakla un ļautu tai nokrist.
(līdz nespējai panest)
līdz
(akā)
es nokāptu.”
(Buhari, Hajj 75; Ahmed, 1/249, 284, 285)
4.
Kā vēsta Ibn Abbās (lai Dievs viņam žēlastību dāvā), Dieva sūtnis (lai Dievs viņam žēlastību dāvā) ir teicis:
“Zemzem ūdens dod labumu atkarībā no tā, kādā nolūkā to dzer: ja dzer ar vēlmi pēc dziedināšanas, tad Dievs tevi dziedinās; ja dzer ar nolūku remdēt izsalkumu, tad Dievs tevi paēdinās; ja dzer, lai remdētu slāpes, tad Dievs ar to remdēs tavas slāpes. Zemzem ir aka, kuru atvēra eņģelis Gabriels, un tā ir vieta, kur dzēra ūdeni Ismaēls.”
(Neylü’l-evtar, 5/99)
Šo hadīsu ir pierakstījis arī Hakims, bet Darekutnī to ir atstāstījis ar šādu papildinājumu:
“Ja tu dzer, paļaujoties uz Dievu, tad Dievs tevi pasargās.”
Šajā sakarā ir kāds Ebu Davuda atstāstīts stāstījums no Ebu Zera (ra). Pravietis Muhameds (asm) ir teicis:
„Zemzem ir svēts. Šis ūdens nešaubīgi ir barība izsalkušajiem un zāles slimajiem.”
Zinātnieku viedokļi un argumenti šajā jautājumā.
Visi konfesiju imami ir norādījuši, ka ir ieteicams dzert Zemzem ūdeni, īpaši pēc tavafo, un neviens tam nav iebildis.
Ir ieteicams pieiet pie akas, padzerties līdz sātam un lūgties, dzerot, jo tas atbilst sunnetam (Muhameda tradīcijai).
“Ak, Dievs! Es lūdzu Tevi par bagātīgu iztiku, noderīgām zināšanām un dziedināšanu no visām kaitēm.”
Citās reizēs ir ieteicams pietiekami izmantot šo ūdeni un, atstājot Meku, paņemt no tā nedaudz līdzi, ja ir tāda iespēja.
Pieņemtie lēmumi
– Zemzemas ūdens ir svēts un dievišķs.
– Īpaši pēc divu rak’ah lūgšanas, kas tiek skaitīta pēc tavafa, ir ieteicams no tā padzerties.
– Vairākums uzskata, ka nav nekā slikta tajā, ka cilvēks, atstājot Meku, ņem līdzi Zemzemes ūdeni, un pat uzskata to par ieteicamu.
– Ir sunna vai mustahab dzert Zemzemas ūdeni trīs malkiem, pagriežoties pret kiblu.
– Ir ieteicams dzert no Zemzemes avota, līdz atveldzējas slāpes.
– Nav nekā slikta tajā, ka Zemzemi dzer sēdus, tāpat kā nav nekā slikta tajā, ka to dzer stāvot.
– Pirms dzerot Zemzem ūdeni, ir sunna (ieteicams) izteikt Bismillāh (Dieva vārdā) un pēc tam pateikties Allāham.
– Zemzem ūdens izdalīšana ir viens no labajiem darbiem.
– Ir sunna (ieteicams) izlasīt noteiktu lūgšanu, dzerot Zemzem ūdeni.
– Dzerot Zemzem ūdeni, ir ieteicams lūgt par veselību, iztiku, zināšanām un žēlastību.
– Avots, no kura izplūst Zemzem ūdens, tika atvērts ar eņģeļa Džibrila palīdzību. Tāpēc tas tiek uzskatīts par svētu.
(sk. Celal Yıldırım, Kaynaklarıyla Ahkâm Hadisleri, Uysal Kitabevi, Hac, Zemzem konusu)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs