–
Vai viņš nevar likt kādam citam darīt to, ko viņš pats nedara?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šeit ir attiecīgais pants no Korāna un tā tulkojums:
Vai jūs pavēlate cilvēkiem labdarību, bet paši aizmirstat sevi, lai gan lasāt Grāmatu? Vai tad jūs nesaprotat?
„(Ak, cilvēki!) Jūs aicināt citus uz labiem darbiem, bet paši par sevi aizmirstat?”
(Baraka, 2/44)
Šajā pantā tiek nosodīts tas, ka cilvēks, kamēr citiem liek darīt labu, skaistu, noderīgu, pielūgt Dievu un paklausīt Viņam un Viņa pravietim (lai viņam miers), pats to aizmirst un nedara to, ko saka.
Tomēr no šī panta,
“Nav pareizi stāstīt citiem par lietām, ko paši savā dzīvē nepraktizējam.”
Nav iespējams izdarīt tādu secinājumu.
Jā, cilvēkam pašam jādarī labas, skaistas un cēlas lietas un jāaicina arī citus to darīt; pašam jāatmet ļaunas, neglītas, grēcīgas un bezjēdzīgas lietas un jāaicina arī citus tās atmest.
Tā būtu ideāli.
Tomēr, ja cilvēks nespēj darīt labas lietas un atstāt sliktas, tas nenozīmē, ka viņš var atteikties no pienākuma pavēlēt labo un atturēt no ļaunā; ja viņš to dara, tad…
kas ir pametis savu amatu, tādējādi dubultojot savu vainu:
Pirmā kļūda,
nedarīt to, kas ir labs, ir grēks, ir aizliegts darīt to, kas ir ļauns;
Otrā kļūda
tas nozīmē atteikties no pienākuma sludināt labo un aizliegt ļauno, proti, aicināt uz labo un atturēt no ļaunā.
Tāpēc cilvēkam ir jāpilda pienākums dot padomus, ieteikt labo un brīdināt no ļaunā, pat ja viņš pats to nespēj īstenot.
Varam teikt, ka nav taisnība domāt, ka neviens, kurš pats nedara to, ko saka, nevar ietekmēt citus. Jo
Cilvēka uzdevums ir stāstīt par labajām lietām, pavēlēt tās darīt un brīdināt no ļaunajām lietām, bet panākumi un ietekme pieder Dievam.
Reizēm kāda ļaunuma darītāja vārdi var būt iedarbīgāki. Piemēram, kāda, kam ir slikti ieradumi, piemēram, alkohols, cigaretes, narkotikas, var kādam citam teikt:
“Es esmu redzējis, cik daudz ļaunuma un kaitējuma tie var nodarīt, tāpēc nekad pie tiem nepierodiet.”
Viņa teiktais: “Jā,” varētu būt daudz iedarbīgāks nekā kāda cita, kam šāds ieradums nav, teiktais.
Īsumā,
Musulmaņam vispirms pašam jāizdara tas, ko viņš citiem iesaka. Ja viņš to nedara, tas viņam nedrīkst liegt to teikt, bet viņam jācenšas izdarīt to, ko viņš saka, vai vismaz jācenšas to izdarīt.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– “Kāpēc jūs stāstāt par to, ko neesat darījuši?..” – šādas nozīmes pantam …
– Vai ķermeņa valoda ir svarīgāka par runāto valodu?
– Kāds hadīss stāsta par cilvēku, kurš citiem sludināja labo, bet pats…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
