– Man ir rūpnīca, esmu inženieris un diezgan veiksmīgs. Bet manī ir nemiers, es gribu būt speciālo uzdevumu vienībā un cīnīties pret terorismu, es domāju, ka tam ir lielāka svētība. Es pildīju visus savus reliģiskos pienākumus, bet bez cīņas jūtos nepilnīgs.
– Vai manas domas ir murgs, vai es kļūdos?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Jūsu veicamais uzdevums,
Tas ir sava veida džihāds ar patiesu nolūku.
Jo jūs ar saviem ražojumiem apmierināt valsts vajadzības. Tas ir ļoti svētīgs darbs.
– Šodienas īstais džihads ir garīgais.
Jau kopš islāma rašanās brīža garīgais džihāds vienmēr ir bijis svarīgāks par materiālo džihādu. Mekas periodā, 13 gadus, tika praktizēts tikai garīgais džihāds.
Finansiālais džihāds,
tā ir piespiedu aizsardzības cīņa pret ienaidnieku uzbrukumiem.
– Patiesībā, šodien tas rada ļoti lielu bīstamību mūsu valstij.
Terorisma galvenais cēlonis ir tas, ka netiek īstenots garīgais džihāds.
Jo gadiem ilgi, tāpat kā visur citur, arī mūsu valstī, zem pozitīvo zinātņu izglītības maskas tika pieņemta pozitīvistiska, sekulāra izglītības pieeja, kas izslēdz reliģiju. Tādējādi tika izaudzēta paaudze, kas ir atšķirta no reliģijas un ticības.
Tās bezdievības sēklas, kas tika iesētas tajā dienā, šodien ir radījušas nežēlīgu teroristu, amorālu anarhistu un neizglītotu dzimtenes nodevēju paaudzi.
“Katrs pilsētas iedzīvotājs ir kā plašs nams saviem iedzīvotājiem.”
Ja ticība pēcnāves dzīvei nevalda šajā lielajā ģimenē, tad skaistās morāles pamatprincipi ir…
tā vietā, lai būtu sirsnība, patiesums, tikumība, pašaizliedzība, upurēšanās, Dieva vēlme, pēcnāves atalgojums
Tad izplatās tādas lietas kā ļaunprātība, savtīgums, krāpšana, egoisms, izlikšanās, liekulība, kukuļošana, maldināšana. Zem ārējas kārtības un cilvēcības valda anarhija un nežēlība; tāda pilsētas dzīve ir saindēta.
Bērni sāk palaidnībām, jaunieši – dzērājstvai, spēcīgie – tirānijai, bet vecīši – raudāšanai.”
(sk. Bediüzzaman, Asa-yı Musa, lpp. 44-45)
– Bediuzzaman Saids Nursi, skaidrojot Felak suras pantus, kas aicina meklēt patvērumu pie Allāha no ļaunuma, īpaši 3. panta simbolisko nozīmi, izteica šādu atziņu, ko laiks ir apstiprinājis. Viņa skaidrojums īsumā ir šāds:
Šis pants norāda uz daudzām materiālām un garīgām ļaunībām. Īpaši tas vēsta par briesmīgu ļaunumu, kas parādīsies 1971. gadā (pēc Kristus dzimšanas).
Pēc divdesmit gadiem, ja pašreizējo sēklu raža netiks uzlabota, tad, protams, sekas būs briesmīgas.
(sk. Šualar, lpp. 269)
Diemžēl, iesētās sēklas, kas simbolizē garīgo džihādu,
tāpēc, ka līdz ar mūsdienu zinātnēm netiek mācītas arī reliģiskās zinātnes
Mēs ciešam no šodienas terora un anarhijas bēdas.
Tāpēc, ja mūsu mērķis ir iegūt Allāha labvēlību, tad šī pastāvīgā garīgā cīņa ietvaros cīnīsimies ar savu mantu un dzīvību.
– Neaizmirsīsim arī to, ka mums ir daudz jauniešu, kas spēj veikt materiālo džihādu, kas ir kolektīvs pienākums. Taču šajā laikā atrast tikumīgus vīrus, kas spētu veikt garīgo džihādu, kas ir individuāls pienākums, nav viegli.
Tāpēc varam teikt, ka nav jābēdājas, jo, ja mēs savas iespējas izmantosim, lai veiktu šo obligāto garīgo džihādu, kas ir vērsts uz jebkādas netaisnības, amorāluma, tirānijas un terorisma novēršanu, mēs no tā gūsim lielu labumu.
Patiešām, pravietis Muhameds (mieram viņam), uzrunājot Ali, kuru viņš iecēla par komandieri Haibaras kaujā, uzsvēra, cik svarīgi ir aicināt cilvēkus pieņemt islāmu pirms cīņas ar ienaidnieku, un teica:
„Zini, ka Allāham ir daudz labāk, ja Viņš caur tevi kādu cilvēku pievedīs pie taisnā ceļa, nekā ja tev piederētu sarkani kamieļi.”
(Buhārī, Džihāds, 143)
Visbeidzot, nedrīkstam aizmirst, ka neviena cīņa, kas nav vērsta uz Allāha labvēlību, nav patiesa cīņa.
Lai Dievs mūs visus padara par saviem kalpiem, kas Viņam paklausa, Āmen.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
