– Kas tai per hadisas, ar tai tiesa, ir, jei tai tiesa, kaip galima paaiškinti tokio dalyko įvykimą?
– Kāds vīrs, atriebjoties par kādas pagānes, vārdā Ummū Kirfe, rīcību, piesējis viņas kājas pie diviem kamieļiem un, tos palaidis skriet, pārdalījis 80 gadus veco pagāni divās daļās. Lai tas kalpotu par mācību, viņš nocirtis viņai galvu un vairākas dienas to izrādījis pilsētā. (Vākidī, II, 564)
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt, jāatceras, ka saskaņā ar islāma reliģijas noteikti zināmo principu,
Karu laikā ir aizliegts un grēcīgi nogalināt tos, kas nodarbojas ar lūgšanām, vecākus cilvēkus, nekarojošus civiliedzīvotājus, īpaši bērnus un sievietes.
(sk. Buhari, 2792; Muslim, 1731, 3280; Ibn Hanbel, 17158; Abu Davud, 2613, 2669; Bejhaki, es-Sunenu’l-kubra, 17934; Tahavi, Šerhu maani’l-asar, 3/221)
Saskaņā ar to, pravietis Muhameds (savsallahu aleyhi ve sellem)
bērnu, sieviešu un vecāka gadagājuma cilvēku nogalināšanu
Nav ticams, ka Zeids ibn Harise, zinot, ka tas nekad netiks apstiprināts, varētu dot tādu pavēli. Kā teikts Sahih-i Muslimā:
(Džihāds, 14)
Lai gan tiek ziņots, ka Ummu Kirfe tika sagūstīta, nav informācijas par to, ka viņa tiktu nogalināta.
Tagad mēs izanalizēsim jautājumā minēto stāstījumu, sadalot to vairākos punktos:
a)
Avots jautājumā.
Vakidi
pieder ‘ye.
(sk. el-Megazi, 2/564-565)
Šis cilvēks ir ticis apsūdzēts melošanā tādām autoritātēm kā Buhari, Muslim, Nesai, Ibn Hanbel, Hakim, Zehebi un citiem hadīsu zinātājiem.
ļoti vājš un novecojis
tiek uzskatīts par.
(sk. el-Mizzi, Tehzibu’l-Kemal, komentārs, ko sniedzis pētnieks Beššar Avvad Maruf, 26/193-195; Nevevi, el-Mecmu, 1/114)
b) Šis stāsts arī nav ticams.
Dažādos stāstījuma veidos.
pretrunīga informācija
ir iekļauts.
Piemēram: Vakidi ziņo, ka šis notikums norisinājies pravieša Muhameda (s.a.v.) dzīves laikā. Savukārt, Bejhaki, Darekutni, Ibn Hišāma sīrā, el-Bidāja un-Nihāja minēts, ka šis notikums noticis Abu Bekra kalifāta laikā. Tiek norādīts, ka viņš tika nogalināts par atkrišanu no ticības.
c)
Visu šo stāstījumu pierakstos
Ir trūkumi, ir pārtraukumi. Daži ir bez dokumentiem.
(sk. Ibn Radžab, Džāmiʿ al-ʿUlūm wa-l-Ḥikam, 1/387)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
