Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ir tādi, kas šo teicienu izsaka kā “Dievs ir debesīs”, “Dievs ir virs mums”. Taču Dievs nav jāmeklē zemē vai debesīs, Viņš ir visur ar Savu zināšanu, spēku, gudrību… Jo nav tādas vietas, kur Dieva nebūtu. Viņam nevar piešķirt kādu konkrētu vietu vai telpu. Tas nav iespējams.
Pirms pievērsties šīs tēmas plašākam izklāstam, apskatīsim, kur un kā šie vārdi tiek lietoti ikdienas valodā.
Pirmkārt, daži cilvēki šos vārdus lieto, lai piešķirtu saviem teiktajam spēku un pārliecinošumu. Daudzreiz viņi pat neapdomā, kur viņu teiktais var novest. Izteiciens “Augšā ir Dievs, ko es varu melot?” nozīmē, ka viņi baidās no Dieva sodības par melošanu, tāpēc nemelo.
Daži cilvēki, kuriem nav pat mazāko šaubu par ticību Dievam, var šo vārdu izteikt, pat to neapzinoties. Tā kā šajā kategorijā ietilpstošie cilvēki nenodoma Dievu kā kaut ko, kas atrodas noteiktā vietā, tas nekaitē viņu ticībai. Kā teicis Bediuzzamans: ”
Dažreiz izteikumi var šķist kā zaimošana, bet tas nenozīmē, ka to autors ir neticīgais.
“(Lem’alar, 28. Lem’a, 7. Nükte)”
Jo līdzīgs notikums ir noticis arī pravieša Muhameda laikā.
Kādu kara gūstā saņemtu vergu atveda pie mūsu pravieša. Pravietis viņai jautāja: “Kur ir Dievs?”
Verdzene atbild: “Viņš ir debesīs.”
Kad viņš jautāja: “Kas es esmu?”, tad konkubīne atbildēja:
Viņi atbildēja: “Tu esi Dieva sūtnis.”
Allahs sūtnis (miers viņam) sacīja verga saimniekam: „Atbrīvo viņu, jo viņa ir ticīgā.” (Muslims, Mesācid 33)
Ja mēs paskatāmies uz tiem, kas mūsu sabiedrībā izsaka šāda veida vārdus, mēs redzam, ka viņiem trūkst noteiktas reliģiskās izglītības un reliģiskās dzīves. Viņu skatījumā, ja Dievs ir augšā, tad Viņš ir cildens un svēts.
Vieta un telpa attiecas uz materiālu eksistenci. Par Dievu, kurš radījis telpu un matēriju un kura vārds ir arī Gaisma, ko tādu domāt nav iespējams. Turklāt, pat starp eksistējošām lietām ir daudz tādu, kas nav ierobežotas ar telpu. Vislabākais piemērs tam ir mūsu pašu dvēsele.
Mūsu orgāniem ir savas vietas, savi novietojumi. Tāpēc var uzdot jautājumus, piemēram: “Kur atrodas mūsu kuņģis?” vai “Kur atrodas mūsu nieres?”. Taču šādus jautājumus nevar uzdot par mūsu dvēseli un emocijām. Piemēram, netiek uzdoti jautājumi: “Kur atrodas mūsu dvēsele? Kur mīt mūsu prāts? Kur atrodas mīlestība, bailes?” Jo uz šiem jautājumiem nav atbildes.
Ja cilvēks, tā vietā, lai mērītu savu materiālo un telpiski ierobežoto ķermeni, padomātu par garu pasauli, kas ir zināmā mērā neatkarīga no telpas, par eņģeļiem un par dabas likumiem, piemēram, gravitāciju un ūdens celtspēju, tad šādam jautājumam nebūtu vietas.
Šo jautājumu var aplūkot arī no “tuvuma un attāluma Dievam” viedokļa. Visaugstākais Dievs ir bezgalīgi augsts, bet vienlaikus ir tuvu visam. Citiem vārdiem sakot, viss ir bezgalīgi tālu no Viņa, bet Viņš ir tuvāk visam nekā jebkas cits.
Piemēram, Saule kā debess ķermenis atrodas no mums 150 miljonu kilometru attālumā, bet, ja mēs ar spoguli atstarojam Saules gaismu, tā it kā nonāk mūsu plaukstā. Tātad, mēs esam no Saules ļoti tālu attālumā, bet tā ir mums ļoti tuvu ar savu gaismu, siltumu un izstaroto krāsu spektru.
Tāpat kā mēs esam ļoti tālu no Dieva, tā Dievs mums ir ļoti tuvu ar Savu žēlastību, dāvanām, gaismu un svētību.
Vēl viens piemērs: ierindnieks ir ļoti tālu no ģenerāļa pēc ranga, jo starp viņiem ir daudz pakāpienu – no kaprāļa līdz kapteinim un pulkvedim. Taču ģenerālis ir tuvu šim karavīram, jo viņš ir viņa komandieris.
Tāpat kā šajā piemērā, mēs esam bezgalīgi tālu no Dieva, bet Viņš ir mums tuvāk par visu. Mēs, kā radības un no materiālā viedokļa, esam tālu, bet Viņš ir mums tuvu ar Savu spēku, zināšanām, ar Savu redzēšanu un uzraudzību, ar Savu uzturēšanu un audzināšanu. Kā teikts Korānā, Viņš ir mums tuvāk par mūsu asinsvadu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
