– Vai vai Abu Hanifa un Ibn Taimija savos fatvā pieļauj taisnīgu sacelšanos vai nemierus?
– Ibn Taimijas visvairāk uzsvērtais uzskats mūsdienās ir tas, ka valstij jābalstās uz morāliem un reliģiskiem pamatiem un jāievēro reliģiskie likumi. Viņš apgalvoja, ka jebkura valsts struktūra un forma, kas apgalvo, ka balstās uz morāliem un reliģiskiem pamatiem un ievēro reliģiskos likumus, ir pastāvīgi jāpilnveido ar pamācībām un jānovērš trūkumi, savukārt valsts, kas nebalstās uz morāliem un reliģiskiem pamatiem un nepārvalda ar reliģiskiem likumiem, nav leģitīma.
– Viņš uzsver, ka ir nepieciešama paklausība vadītājam, bet ir nepieciešams arī padoms, piemēram, paklausība; viņaprāt, “reliģija ir padoms”.
– Imams Azams Ebu Hanife par Zeidu ibn Ali, attiecībā uz Umajadu periodu, ir teicis: “Ja es zinātu, ka tauta viņu nenodod tāpat kā viņa priekštečus, es cīnītos kopā ar viņu.” Taču vēl svarīgāk ir tas, ka viņš uzskatīja, ka ir obligāti ar zobenu sacelties pret tirāniskām valdībām.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ir pienākums (vacib) nomainīt vadītāju, kurš nepraktizē šariatu, bet tam ir jābūt pietiekami daudz spēka to izdarīt, un
iekšējais karš, tādas briesmas kā ienaidnieka uzbrukumam iespēju radīt
nebūs pieejams.
Ja pastāv lielāka kaitējuma iespēja, tiks gaidīts piemērots laiks un iespējas.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kas ir pozitīva rīcība?
– Garīgais džihāds
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
