Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nav reliģisku iebildumu pret zvaigžņu krišanu vērošanu.
–
Būtībā zvaigžņu dzimšana vai izzušana ir notikumi, kas norisinās saskaņā ar Dieva likumiem, kuri valda Visumā.
Šis aspekts ir minēts arī hadīsa stāstījumā, kas nozīmē:
Citā garā hadīsā mūsu Kungs (lai viņam miers) ir teicis:
Šim jautājumam ir divi aspekti: viens uzsver, ka zvaigznes, mēness un saule nezina un nav saistītas ar cilvēku dzimšanu vai nāvi. Taču ir arī aspekts, kas norāda, ka tās var būt zīmes, kas norāda uz kādiem notikumiem. Piemēram, ir ziņas, ka kā zīme par Mehdi parādīšanos, mēness aptumsums notiks Ramadāna sākumā un saules aptumsums – beigās. No šiem stāstījumiem jāsaprot, ka mēness un saules aptumsums attiecīgajā Ramadāna mēnesī nenotika tāpēc, ka Mehdi parādījās. Gluži pretēji, Dieva griba ir tāda, ka mēness un saules aptumsums notiks šajā Ramadāna mēnesī, kad Mehdi parādīsies, lai tas būtu zīme šim lielajam notikumam, lai kāds no tā mācītos.
Tāpat Pirmā pasaules kara sākumā bija noticis saules aptumsums un parādījusies komēta, un šie retie notikumi tika interpretēti kā vēstneši kara katastrofas.
Šādus notikumus ir nepareizi vērtēt kā cēloņu un seku determinismu. Patiesībā tas ir sinkronisms; divu notikumu vienlaicīga parādīšanās – saskaņā ar dievišķo gribu. Piemēram, ne komēta izraisīja Pirmo pasaules karu, ne Pirmais pasaules karš izraisīja komētas parādīšanos. Abi notikumi vienlaicīgi notika saskaņā ar Dieva mūžīgo zināšanu izstrādāto likteņa plānu, un cilvēkiem tie parādījās kā zīme viens otram.
Viens no spilgtākajiem šī jautājuma piemēriem ir atrodams Risale-i Nur Külliyatı piecpadsmitajā nodaļā. Bediüzzaman Hazretleri šajā nodaļā…
Viņš izskaidro šī panta nozīmi. Saskaņā ar panta formulējumu, tā sauktā “tautas valodā” aprakstītā debesu parādība patiesībā ir tāda, ka ļaunajiem gariem, kas cenšas pacelties uz debesīm un iegūt tur kādu informāciju, eņģeļi met šautras un uguns liesmas. Ne debesu iedzīvotājiem un viņu sarunām, bet ļaunajiem gariem, kas spēj pacelties tikai līdz Zemes debesīm, proti, tuvākajām debesīm, ir raksturīga vēlme nozagt kaut ko no šīm tuvākajām debesīm, nozagt kādu informāciju par nākotni; un pret šo mēģinājumu debesu iedzīvotāji atbild ar ugunsbumbām un liesmainām lādiņām. Šīs cīņas izpausme ir tā parādība, ko mēs saucam par krītošām zvaigznēm.
Saskaņā ar šo skaidrojumu, ja jau no debesīm uz zemi nāk daudzas materiālas un nemateriālas lietas, piemēram, lietus, gaisma, siltums, svētība, eņģeļi un dvēseles, un tāpat no zemes uz debesīm ceļas tvaiks, prāts, iztēle, mirušo dvēseles, praviešu un svēto dvēseles, tad, protams, daļa ļauno garu arī vēlēsies un mēģinās pacelties debesīs. Jo tiem piemīt smalkums un vieglums. Un, protams, tie tiks atraidīti un padzīti. Jo tiem piemīt ļaunums un tumšums. Un, protams, šim atraidīšanas un padzīšanas notikumam būs kāda izpausme mūsu pasaulē. Jo cilvēkam ir novērotāja, vēstneša un uzrauga loma pasaulē. Ja jau cilvēkam ir tāda loma, tad, tāpat kā Visaugstākais Dievs, pirms pavasara, ar lietus palīdzību paziņo cilvēkam par pavasari, tāpat Viņš paziņos par šo svarīgo debesu notikumu ar dažādiem līdzekļiem un padarīs cilvēku par šīs debesu cīņas liecinieku, un ir to jau izdarījis.
Tāpēc, kad Korāns mums stāsta par šādu kosmisku notikumu, tas patiesībā mums atklāj kādu daļu no garīgajiem notikumiem, kas ir apslēpti no acīm, un šis notikums nes sevī šādu nozīmi:
Cīņa starp labo un ļauno, kas turpinās uz zemes starp cilvēkiem, notiek arī debesīs starp ļaunajiem gariem un eņģeļiem.
Tāpat kā uz Zemes pastāv cilvēce, kas pārstāv labo un ir atbildīga par dievbijību, tā arī debesīs pastāv eņģeļi, kas ir gaismas un starojošu zvaigžņu un planētu iemiesojums, pildot to pašu uzdevumu.
No debes krītošās gaismas nav vienkārši krītošas zvaigznes bez jebkādas nozīmes, bet gan ļauno garu, kas nodarbojas ar spiegošanu debesīs, mērķtiecīga apmētāšana ar akmeņiem. Un, kad cilvēks ir šī notikuma liecinieks, viņam varbūt nevajadzētu vēlēties kaut ko, bet gan domāt par to, kā Visaugstākais Dievs izpaužas savā vispārējā valdīšanā visumā, uz zemes un debesīs, kā Viņš šos ļaunos garus audzina ar meteorītiem, kā Viņš mūs informē par šo audzināšanu, kas ir Viņa gudrības un plāna rezultāts, un kā mums jāatbild uz šo audzināšanu, ko Viņš atklāj ar šo vispārējo cīņu, ar savu gudrību un plānu.
tomēr, balstoties uz zinātniskiem datiem un notikumiem, var prognozēt nākotni un, ņemot vērā šos datus, var veikt piesardzības pasākumus.
Šajā kontekstā astronomijai, ko sauc arī par zvaigžņu zinātni (İlm-i Nücüm), ir svarīga vieta islāma zinātņu vidū. Tomēr islāma reliģijas viedokļa ir svarīgi koncentrēties uz to, kam jābūt, izejot no astroloģijas kā zinātnes; nevis runāt un spriest par cilvēku un pasaules nākotni (likteni) ar zīlēšanas palīdzību. Islāma reliģija jau tāpat noraida nākotnes paredzēšanu un minējumus ar mediju, zīlnieku vai gaišreģu palīdzību.
Visaugstākais Dievs saka:
Daudzos citos pantos, piemēram, šajos, ir norādes uz brīnišķīgo kārtību, kas valda Visumā.
Arī Korānā ir atrodami paziņojumi par zodiaka zīmēm. 85. Korāna sūras nosaukums ir “Zodiaka zīmju sūra”. Panti, kas attiecas uz zodiaka zīmēm, ir šādi:
Kā redzams, zodiaka zīmes ir debesu ķermeņi, ko Dievs ir novietojis debesīs, lai kalpotu cilvēkiem. Zodiaka zīmes ir radītas būtnes. Nav iespējams uzskatīt zodiaka zīmes par radītājām, tāpat kā nav iespējams apgalvot, ka kāds notikums ir noticis vai notiks kādas konkrētas zodiaka zīmes dēļ. Uzskatīt zodiaka zīmes par radītājām vai par tām, kas nosaka cilvēku likteņus, ir pielīdzināms širkam (daudzdievībai).
Izteicienam “zodiaka zīme”, kas minēts Korānā, ir tikai skaņas līdzība ar izteicieniem, ko zīlnieki izmanto zīlēšanai, bet tiem nav semantiskas vienotības.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
