Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pirmkārt,
Nav iespējams apgalvot, ka grieķu mitoloģija nav ietekmējusies no Jēzus Kristus un Mozus reliģijām. Šīs reliģijas ir dievišķas, un tajās ir ietverti atklāsmes vēstījumi. Dažu šo patiesību klātbūtne grieķu mitoloģijas saturā liecina par ietekmi no šīm dievišķajām reliģijām. Tāpēc ir nepieciešams, lai pastāvētu – nevis lai to nebūtu – līdzības starp atklāsmēm, ko Dievs sūtījis dažādos laikos. Korāna atsauces uz šīm grāmatām ir skaidrs šīs patiesības apliecinājums.
Ādams (as), cilvēces pirmais tēvs, ir arī pirmais pravietis. Un Dievs ir sūtījis praviešus katrā laikmetā. Tāpēc, neatkarīgi no laika perioda, visi daži juridiski, literāri un sociāli produkti, kas ir atrodami gan mutvārdu, gan rakstiskajā kultūrā, ir noteikti ietekmēti no dievišķajām reliģijām. Tāpēc jebkuras mitoloģijas patiesības avots ir dievišķās atklāsmes.
Īsāk sakot,
mitoloģija-atklāsme
Ja runājam par savstarpējo ietekmi, tad ir skaidrs, ka nevis atklāsmes ietekmē mitoloģiju, bet gan mitoloģija ietekmē atklāsmes. Mūsu ticība šai patiesībai nav tikai emocionāla pārliecība, kas balstās uz reliģiskām jūtām, bet gan racionāli pamatojama un pierādāma, kā to parādīsim tālāk.
Pat ja laikā, kad radās mitoloģiskie darbi un eposi, cilvēki, kas dzīvoja reģionos, kur atklājās dievišķās patiesības un reliģija, nebūtu savstarpēji ietekmējušies un šāda saskarsme nebūtu notikusi, tas tomēr nenozīmē, ka mitoloģija nav ietekmējusies no dievišķās atklāsmes. Jo pat ja nav bijusi tieša saskarsme un ietekme, pat ja nav bijis kontakta ar pravieti, dievišķās atklāsmes produktu vai patiesu reliģiju, ir iespējams, ka filozofs vai gudrais cilvēks ir atklājis un uztvēris atspulgu no Dieva likumiem, kas ir universālie likumi, un to izteicis ar literāru simbolismu.
Tomēr, ņemot vērā atklāsmju stilu, valodu un garīgo ietekmi, eksperti saprot, cik liela ietekme tām ir universālas patiesības paušanā un cik zema un nepietiekama ir šī ietekme salīdzinājumā ar atklāsmi, pat ja mitoloģijās ir pausta tikai neliela daļa šīs patiesības.
Tātad, attiecībā uz vēsturisko realitāti, kas saistīta ar atklāsmes un mitoloģijas saskarsmi, pat ja tiktu apgalvots, ka tā nav notikusi, ir grūti apgāzt faktu, ka mitoloģija, pat ja tā nav bijusi informēta par atklāsmi, nevarēja palikt tās neietekmēta.
No otras puses, apgalvojums, ka atklāsme ir ietekmēta no mitoloģijas, ir vienkārši sofistika, kurai nav iespējams sniegt zinātniskus un racionālus pierādījumus.
Mītiskos artefaktos ietvertās gudrības klātbūtne nenozīmē, ka tie nav ietekmēti no atklāsmes kultūras, kas valdīja uz Zemes to rašanās laikā. Pat ja pieņemam, ka šie mītiskie artefakti radušies laikā un reģionā, kur vēl nebija izplatījušās visas iedomātās vai zināmās debesu reliģiju atklāsmes, un ka tiem ir vēsturiski senāka pagātne nekā šīm reliģijām, tomēr nevar apgalvot, ka tie ietekmējuši atklāsmi. Jo, salīdzinot divus artefaktus – mītisko un atklāsmes artefaktu – ņemot vērā tajos ietverto patiesību augstumu, stilu, patiesību pakāpenisku izteikšanu simbolismā, izmaiņas un pārvērtības, ko tie rada vienā cilvēkā un visā cilvēcē, un tādējādi arī garīgo ietekmi uz Zemi un Visumu, tad, salīdzinot to visu,
(lai gan patiesībā nav ar ko salīdzināt)
Kamēr mitoloģijas paliek kā vāja gaisma, kas atspoguļo tikai nelielu daļu patiesības, dievišķie atklāsmes darbi stāv kā spilgta patiesības saule, kas apgaismo cilvēci un Visumu.
Tā kā tā ir, pat ja kāds grieķu mitoloģijas eposs parādījās daudz agrāk nekā Korāns, ir skaidrs, ka Korāna ietekmēšanās no mitoloģijas ir neiespējama. Tas ir līdzīgi kā salīdzināt sauli, kas satur un atstaro gaismu, ar stikla gabalu uz zemes, kas atstaro daļu saules gaismas, ko tas saņem, kas ir bezjēdzīgi. Tāpat ir bezjēdzīgi salīdzināt Korāna atklāsmes sauli ar kādu mitoloģiju.
Visbeidzot,
Vēlamies piebilst, ka vēsturiskie fakti apstiprina iepriekš minētās patiesības. Patiesībā, ņemot vērā viņa izcelsmi, ģeogrāfisko atrašanās vietu un kultūru, Pravietim Muhamedam (s.a.v.) bija gandrīz neiespējami saskarties ar grieķu mitoloģijas produktiem. Tāpēc mēģinājums apsūdzēt Korānu, kas ir tīra un skaidra, augsta dievišķā atklāsme, kurai nav piejaukta cilvēka apziņas duļķainā ūdens, ietekmēšanā no šīs mitoloģijas, ir bez jebkāda zinātniska pamatojuma un neiespējams pierādīt.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
