Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Mēs neatbalstām alevītu un sunnītu nesaskaņu kurināšanu un šķelšanās izraisīšanu.
Mēs esam par vienotību un solidaritāti. Nevienam nenāks par labu konfliktu kurināšana, atšķirīgu viedokļu uzkurināšana un mūsu vienotības graušana, tas tikai kaitēs mums visiem. Mēs to zinām un tam ticam.
Patiesībā, kādam musulmanim
Vai arī nav nekādu iebildumu no reliģiskā viedokļa, ja kāda sekta par savu pamatprincipiem un uzskatiem uzskata mīlestību pret Hz. Ali (ra). Nav nekādu iebildumu, ja, ievērojot Korāna un Sunnas gaismā lūgšanu, gavēni un citus pienākumus, kā arī neaizskarot citus pravieša biedrus, par savu vadmotīvu uzskata mīlestību pret Hz. Ali (ra) un Ehl-i Beyt.
Patiesība ir tāda, ka
Patiesais alevīts, kas pazīst un ievēro Korānu un Sunnu, atzīst tikai Dievu kā vienīgo pielūgsmes objektu. Viņš sevi uzskata par islāma ticīgo, pieņemot pravieti Muhamedu (s.a.v.) kā pēdējo pravieti un Korānu kā pēdējo dievišķo grāmatu. Vienīgais veids, kā novērst šo mākslīgo šķelšanos, ir pakļauties Korāna gaismai un pieņemt to kā vienīgo mērauklu. Kā teikts Korānā,
“Turieties visi kopā pie Dieva virves un nešķirieties.”
tādējādi pavēlot visiem musulmaņiem pulcēties ap Korānu.
Alevisms nevar būt ārpus Korāna. To nevar saprast pretrunā ar Sunnu. To nevar interpretēt pretrunā ar pravieša Muhameda (s.a.v.) dzīvesveidu. Alevismā pastāv visi reliģiskie priekšraksti, piemēram, lūgšana, gavēnis, svētceļojums, zekāts. Tie, kas apgalvo pretējo, ir tie, kas vēlas izmantot alevismu saviem mērķiem. Nedrīkst ļauties viņu spēlēm, nedrīkst uzticēties tiem, kas vēlas parādīt alevismu kā kaut ko ārpus islāma…
Alevismu kā islāma sastāvdaļu interpretējošie ir mūsu ticības brāļi, bet tie, kas to saprot ārpus islāma, ir mūsu pilsoņi.
Mēs vēlamies dzīvot savstarpējā cieņā arī ar saviem pilsoņiem. Tas ir arī mūsu musulmanisma priekšnoteikums.
Mūsu pienākums ir mīlēt un cienīt tos, kurus Allāha sūtnis (savs) uzskatīja par cienīgiem būt viņa znotiem un svaiņiem.
Mūsu reliģija neaizliedz musulmanim draudzēties ar nemusulmani un sniegt viņam materiālu palīdzību. Protams, ir atļauts draudzēties ar alevītu un sniegt viņam materiālu palīdzību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
