Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Par šo tēmu ir šāds hadīss (pravieša Muhameda teiktais):
Šajā hadīsā minētā zināšana acīmredzami attiecas uz zināšanām par Korānu un Sunnu. Hadīsa būtība un saturs to skaidri parāda.
Tiek teikts, ka zināšanu izzušana, zinātnieku izmiršana un neziņas izplatīšanās, kā arī nezinašu cilvēku kļūšana par sabiedrības vadītājiem notiks pēdējos laikos, tuvojoties pasaules galam.
Savukārt Kadī Ijazs saka: Bedredīns el-Ainī ir pārsteigts, ka Kadī Ijazs, kurš dzīvojis laikā, kad bija tik daudz ulemu, fukahu un izcilu muhaddisu, tā saka. Jo viņa laikā islāma zemes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadsimtiem, bija trūcīgas ar fakīhiem un muhaddisiem; daži nezinoši cilvēki ieņēma fetvas amatu. Viņš, ņemot to visu vērā, saka, ka nezina, ko teikt. Mums, kas skaudīgi raugāmies uz viņiem un nespējam pat nodot viņu viedokļus un domas mūsdienām, pašiem jādomā, ko teikt par mūsu pašreizējo stāvokli.
Patiesībā mūsdienās reliģisko zinātņu jomā valda tāds cilvēku trūkums (kaht-ı ricâl), kāds nav bijis salīdzināms ar iepriekšējiem laikiem. Šodien daudzu jaunu problēmu risinājums tiek meklēts, salīdzinot tās ar līdzīgām problēmām, kas ir notikušas pagātnē. Cilvēku skaits, kas sniedz jaunas zinātniskas atziņas un spēj rast risinājumus ikdienas problēmām, ir samazinājies līdz gandrīz skaitāmiem uz pirkstiem, ne tikai mūsu valstī, bet arī visā islāma pasaulē.
Īpaši ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri izdod fatvas pēc saviem ieskatiem un kuriem trūkst reliģisku un zinātnisku rūpju.
Personīgi un subjektīvi viedokļi, kas nav balstīti uz šariata principiem, piemēram, Korānu, Sunnu un idžmu, nevar tikt pasniegti kā idžtihads un fatvas islāma vārdā.
Islāma skatījumā tas ir atzīts un derīgs ceļš; tas ir ceturtais no četriem islāma tiesību pamatprincipiem. To apstiprina šis Korāna pants:
Uz Korānu, Sunnu un idžmu balstīti viedokļi, proti, pareizi viedokļi, tiek uzskatīti par idžtihadu, un islāma skatījumā šis ir pieņemams un slavējams viedoklis.
Pants, kas nosoda un nepieņem salīdzinājumus un spriedumus, kas nav balstīti uz zinātniskiem faktiem, norāda, ka šāda veida salīdzinājumu un spriedumu izdarīšana nav atļauta.
Tie, kas tā rīkojas, paši iekrīt maldos un novirza cilvēkus no pareizā ceļa, ievedot viņus maldināšanā un izvirtībā.
Mūsdienās ir ārkārtīgi pamācoši vērot to cilvēku viedokļus un domas, kuri, īpaši mutvārdu un rakstiskajos medijos, neuzskata sevi par reliģijas zinātniekiem, bet tomēr izvirza spriedumus reliģijas vārdā.
– Zināšanas izzudīs nevis tāpēc, ka tās tiks izdzēstas no atmiņām, bet gan tāpēc, ka izzudīs paši zinātnieki.
– Zinātnieki ir tie, kuriem cilvēki uz zemes visvairāk uzticas, viņi ir labestības un tikumības iemiesojums.
– Zināšanas ir tās, kas padara zinātniekus cēlus.
– Musulmaņu sabiedrības uzdevums ir novērtēt zināšanas un zinātniekus, kā arī censties palielināt zinātnieku skaitu.
– Jāizvairās no runāšanas un viedokļu izteikšanas par reliģiju bez zināšanām un izpratnes.
– Ja sabiedrību vada cilvēki, kas nav zinātnieki, tas noved pie novirzēm no pareizā ceļa.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
