Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kādā interneta vietnē par šo tēmu ir sniegta šāda informācija: “Tahtavi komentārā ir teikts: “Visu zinātnieku vienprātība (idžma) ir par to, ka ir jāizpilda (jāizpilda kā kompensācija) lūgšanas, kuras kāds nav varējis izpildīt. Apgalvojums, ka lūgšanu nevar izpildīt kā kompensāciju, ir ļoti nepareizs. Jo šajā jautājumā ir vienprātība.” Šī informācija ir patiesa.”
Tomēr šajā gadījumā tulkojums ir kļūdains. Jo oriģinālais arābu teksts ir , kas nozīmē . Mēs domājam, ka ar to ir domāts Hanafi madhhabs. Ja būtu domāti visi madhhabi, tad tiktu lietots daudzskaitļa vārds .
Patiesībā, Šurunbilali savā Tahtavi komentāra tekstā ir iekļāvis šādus viedokļus:
Tātad, viņam šeit nav nekādu pretenziju.
– Šķiet, ka Tahtavi šajā jautājumā ir imitējis un sekojis Šurunbilali.
– “Ad-Durru’l-muhtar/ar-Reddu’l-Muhtar” ir iekļauts Imama Muhameda viedoklis par šo jautājumu, bet tas ir minēts tikai saistībā ar gavēni.
„Ja kāds novēlē savu gavēņa izpirkšanu, tad tas noteikti ir atļauts. Jo šis jautājums ir apstiprināts ar Korāna un hadīsa tekstiem. Ja viņš to nenovēlē, bet viņa mantinieki to izpilda, tad Imams Muhameds ir teicis:…”
– Imams Muhameds šo savu izteikumu par neizpildīto gavēņa izpirkšanu ir attiecinājis arī uz neizpildīto lūgšanu, jo, tāpat kā nav nekādu norādījumu par to, ka gavēņa izpirkšanu būtu jāveic mantiniekiem, ja tā nav testamentā norādīta, tāpat nav nekādu norādījumu par lūgšanas izpirkšanu, pat ja tā ir testamentā norādīta.
Šie Ibn Abidi teikumi arī norāda, ka nav neviena panta vai hadīsa par lūgšanu atcelšanu.
-Saskaņā ar informāciju, ko snieguši mūsu profesori, kuri šajā jautājumā veikuši īpašu izpēti, nav citu kāda no islāma skolu pamatlicēju vai mudžtahidu (islāma tiesību zinātnieku) viedokļu, kas būtu citēti, izņemot Imama Muhameda izteikumu, kas pārņemts no viņa darba, ka lūgšanu parādu var dzēst ar izpirkumu.
Turklāt, pētot daudzos minētā, vēl neiespiestā Imama Muhameda darba manuskriptus bibliotēkās, nav atrasta neviena atsauce uz šo frāzi.
Ņemot vērā, ka abiem rituāliem ir fiziska izpausme un ka lūgšana ir svarīgāka par gavēni, viņi lūgšanas parādu ir pielīdzinājuši gavēņa parādam, tādējādi piesardzības nolūkos iesakot par katru lūgšanas parādu samaksāt trūcīgajam izpirkumu un uzskatot to par labu (ieteicamu) darbu.
Tomēr, ar to nevar apgalvot, ka kādam tiktu atlaisti lūgšanu parādi. To pierāda arī Imamam Muhammedam piedēvētais izteiciens, kas ir ierakstīts.
Bet kā rezultātā tika iepriecināti trūcīgie.
Durer, atsaucoties uz hadīsu, kas ir šāda satura, norādījis, ka to ir pierakstījis Nesai.
Nesaija citāts no Ibn Abbasa ir šāds:
– Zejlai teica, ka šis stāstījums ir Ibn Abbāsa paša izteikts, t.i., viņa personīgais viedoklis.
– Muhašši, Abdualazizs el-Fincani norādījis, ka šis (apšaubāmais) Nesaija stāstījums ir autentisks. (sk. Nesabu’r-raye, ay/ 4.Talik)
– Taču Bejhaki, atsaucoties uz Ibn Abbāsa stāstīto hadītu, runā tikai par gavēni, nevis par lūgšanu. Tomēr Bejhaki norāda arī uz šī hadīta vājumu.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
