Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nav grēks mēģināt ar viņiem sazināties, bet mēģināt to darīt ar ļauniem nodomiem gan nav pareizi.
Cilvēks, kas ir sūtīts kā kalifs pār džiniem un visu radību, ir pārāks par džiniem ne tikai savas būtības un radījuma dēļ, bet arī intelekta, prāta, atmiņas, spriešanas un pielūgsmes ziņā. Daži džini, kas nav mācījušies no kādas dievišķas reliģijas, bet gan no šaitāna, savā raksturā neatzīst šo cilvēku pārākumu; tie viņus apskauž.
Saistībā ar to, Visaugstais Dievs Korānā saka:
Tādējādi viņš paziņo, ka cilvēks ir pārāks ne tikai par džiniem, bet par visām būtybēm.
Džinni neatzīst cilvēku pārākumu, tie cenšas cilvēkus novest grūtā situācijā un panākt, lai tie būtu no viņiem atkarīgi. Tie, kas nezina džinnu būtību un uzbūvi, meklē no tiem palīdzību. Šarlatāni un burvji izmanto šo naivumu un nezināšanu savā labā.
Citiem vārdiem sakot, viņi uzskata vai parāda džinnus kā viszinošas, visvarenas, ar izcilām spējām apveltītas un pārākas par cilvēkiem. Tas ir pilnīgs murgs.
Korānā ir norādes uz to, ka džinnus un šaitānus var izsaukt un piespiest kalpot. Visspilgtākais piemērs tam ir stāsts par pravieti Suleimanu (as), kas aprakstīts Korānā. Islāma zinātnieki ir snieguši dažādus skaidrojumus šajā jautājumā. Šajā sakarā Risale-i Nur Külliyatı, konkrēti Divdesmitā Vārda, ietver šādus galvenos punktus:
„Šie panti, kas apraksta, kā Suleimans (Salomons) pakļāva džinnus, velnus un ļaunos garus, lai novērstu viņu ļaunumu un izmantotu tos noderīgos darbos:“
Šajā pantā teikts: “Ar viņiem var sazināties, jo viņi ir svarīgākie apdzīvotāji uz Zemes pēc cilvēkiem. Pat dēmoni ir spiesti atmest naidu un kalpot, jo Visaugstākais Kungs ir padarījis tos par kalpiem tam, kurš paklausa Viņa pavēlēm.”
Lai gan pastāv noteikti ceļi un metodes, ja nav procedūru, principu un vadlīniju, pastāv risks pieļaut kļūdas un nonākt nepatikšanās. Ja tie, kas nodarbojas ar šādām lietām, nav atvērti garīgajai pasaulei un nezina, kur likt kāju, tad viņi kļūst par ļauno garu uzbrukuma mērķi; viņi nonāk to varā un kļūst par to rotaļlietām. Rezultātā dēmoni dažreiz šādus cilvēkus ved uz pūlību un iedomību, lutina un izlutina; kad pienāk laiks, viņi tos iebiedē un draud, lai tos pakļautu savai ietekmei, un liek tiem runāt un rīkoties savā labā.
20. gadsimtā Indijā viņš kļuva par šādu ļauno garu upuri. Viņš vēlējās cīnīties islāma vārdā pret hindu jogu, sekojot fakīrisma ceļam, bet pakļāvās ļauno garu uzbrukumam un kļuva par to rotaļlietu… Ļaunie gari vispirms panāca, ka viņš sevi uzskatīja par atjaunotāju; tad viņi viņu pārliecināja, ka viņš ir Mahdi, un pēc tam, ka viņš ir Jēzus Kristus. Visbeidzot, viņš pat sāka apgalvot – nedod Dievs. Ļaunie gari ātri sazinās ar tiem, kas ir ļauni, un var novest līdz pat ārprātam.
Tāpēc, lai gan šāda lieta pastāv un var tikt izmantota, ja ar to nodarbojas kompetenti cilvēki, tā nevar tikt uztverta kā izklaide un tai nav vietas nekompetentai rīcībai.
Džinnu apsēstība ir plaši izplatīts uzskats sabiedrībā. Gandrīz katram ir vairāki stāsti par džinnu apsēstību, ko pastāstīt. Taču tā ir ne tikai pie mums, bet gandrīz visās sabiedrībās.
Šiblijs uzskatīja, ka džinni var ieiet cilvēka ķermenī un nodarīt tam ļaunumu, un ka šim uzskatam piekrituši arī sunnītu zinātnieki, tostarp Abū al-Hasan al-Aš’arī, kuri to skaidrojuši savos rakstos, kā arī Bāqaras sūras pantā, kurā aprakstīts to cilvēku stāvoklis, kuri iekasē procentus;
()
Viņi to min kā pierādījumu tam, ka tā ir bijis pavēlēts. Kad viņa dēls Abdulla to jautāja Ahmedam ibn Hanbelam, viņš atbildēja: ().
„Džinni visbiežāk uzbrūk ticīgajiem, kad tie ir nešķīsti (džunubā) vai sievietēm menstruāciju un pēcdzemdību periodā; tāpat tie uzbrūk tiem, kas dzīvo bez mazgāšanās un lūgšanām, un šajos stāvokļos var tos kārdināt dažādos veidos un dažādā mērā. Katrs grēks ir kā durvis un logs, kas atveras velnam un ļaunajiem džinniem. Īpaši jutīgi cilvēki, ar traucētu psihi, tie, kas dzīvo bez lūgšanām un lūgšanu atmosfēras, viegli pakļaujas džinnu ietekmei.”
“Protams, svarīgi faktori, kas veicina kaitējumu no džiniem, ir to dzīves robežu un likumu pārkāpšana, kā arī to māju un mītņu ieņemšana bez Bismillāh (Dieva vārdā) izrunāšanas. Tāpēc mūsu Kungs (sav) māca mums lūgties, ieejot netīrās vietās, un aizliedz mums lūgties tādās vietās kā atkritumu kaudzes, izgāztuves, pirtis, zāles, tualetes un pat kapos. Jā, mūsu Kungs māca mums, ko teikt, ieejot tualetē, un pavēl mums būt lūgšanā katrā mūsu dzīves posmā, uzturēties tīrās vietās, kas var kalpot kā cietoksnis un vairogs pret šādiem kaitīgiem uzbrukumiem, būt kopā ar tīriem cilvēkiem, radīt lūgšanu atmosfēru un aizsargāties ar pielūgsmi.”
“Tātad, tas, kurš vēlas būt drošs no jebkāda ļaunuma, ko varētu izraisīt dēmoni, vispirms ir stingri jāizvairās no grēkiem, tādējādi aizverot tās spraugas, pa kurām tie varētu iekļūt.”
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
