– Vai sievietei vai vīrietim ir atļauts valkāt apģērbu, kas, pat ja tas nosedz intīmās vietas, ir tik caurspīdīgs, ka cauri var redzēt?
– Vai šis noteikums mainās atkarībā no tā, vai lūgšana tiek skaitīta lūgšanas laikā vai ārpus tās?
– Pēc Maliki madhhabā, apģērba gabalam jābūt tādam, lai tas pirmajā acu uzmetienā neparādītu ādu. Ja tomēr, rūpīgāk apskatot, āda ir redzama, tad lūgties ar to ir makruh (neieteicams). Tādu apģērbu ir ieteicams nomainīt laika gaitā. – Bet ja vējš vai mitrums padara ķermeni redzamu, tas nav kaitīgi. Šajā gadījumā, ja apģērbs, ko valkā izejot ārā, pirmajā acu uzmetienā neparāda ādu, bet tikai rūpīgāk apskatot, tad vai pēc Maliki madhhabā ir atļauts iziet ārā ar šādu apģērbu?
– Vai saskaņā ar Maliki doktrīnu tas attiecas tikai uz lūgšanu?
– Vai lūgšanu pārtrauc tas, ka, apģērbam samirkstot, kļūst redzama ķermeņa krāsa, proti, vai āda ir uzreiz pamanāma mitruma dēļ?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Atbilde 1:
Sieviešu ķermenis ir avret (jāapsedz), izņemot seju un rokas.
Sejas un rokas nav avret (t.i., tās nav jāapsedz) lūgšanas laikā un ārpus tās, ja nav bažu par kārdinājumu.
Pastāv strīdi par to, vai pēdas ir uzskatāmas par kaunuma zonu vai nē.
Pēc vispārpieņemtā viedokļa, sieviešu kājas nav avret (ķermeņa daļa, kas jāapsedz). Cits viedoklis ir, ka lūgšanas laikā sievietes kājas nav avret, bet ārpus lūgšanas tās ir avret. Lai izvairītos no šīm nesaskaņām, būtu labi un piesardzīgi, ja sievietes tās apsegtu.
Saskaņā ar Aišas (r.anha) stāstījumu, viņas māsa Esma (r.anha) kādu dienu devās pie pravieša Muhameda (asm). Viņa bija tērpusies plānā kleitā, kas atklāja viņas zeltu. Kad pravietis (asm) viņu ieraudzīja, viņš novērsās un teica:
„Ak, Esma, kad sieviete sasniedz pubertātes vecumu – rādot uz savu seju un rokām – nav pareizi, ka būtu redzama kāda cita viņas ķermeņa daļa.”
(atļauts un halal)
nē.”
(Abu Davuds, Libas, 31)
Tāpat arī, mūsu Cienījamais Pravietis (s.a.v.),
lai gan ģērbusies, tomēr atklāta
(kails)
ka sievietes, kuras staigā apkārt plānos un caurspīdīgos tērpos, ir elles iemītnieces un pat nevarēs sajust paradīzes smaržu.
ziņo.
(Muslims, Libas, 125)
Alkame ibn Ebî Alkame (r.a.) stāsta, ka viņa māte (r.a.) ir teikusi:
„Abdurahmana meita Hafsa ienāca pie Aišas, galvā tai bija plāns lakats, kas atsedza matus. Aiša paņēma lakatu no viņas galvas, salocīja to uz pusēm un padarīja biezāku.”
(Lai Allahs ir apmierināts ar viņiem)
(Muvatta, Libas, 4).
Caurspīdīguma pakāpe apģērbā ir tā, cik daudz ādas krāsas tas atklāj.
Ja no ārpuses ir redzama āda caur apģērbu, tad nav svarīgi, vai apģērbs ir plāns vai biezs, ar šādu apģērbu nav panākta pietiekama aizsardzība.
(sk. Haleb-i Sağir, lpp. 114)
Ja sievietes apģērbs, ko viņa valkā vīriešu klātbūtnē, ir tik plāns, ka atklāj ādas krāsu un kontūras, tad tas nav uzskatāms par pietiekamu apģērbu un tā valkāšana nav atļauta. Šāds apģērbs var būt gan kleita, blūze un svārki, gan arī galvassega un zeķes.
Tomēr, ja gan zeķes, gan galvas lakats, gan citi apģērbi ir pietiekami biezi, lai neparādītu apakšveļu, tad šādu apģērbu valkāšana ir atļauta. Jo, lai cik biezas būtu zeķes un galvas lakats, tās noteikti parādīs kāju un galvas formu. Bet, ja bikses un krekli ir tik cieši pieguļoši, ka skaidri parāda ķermeņa daļas, tad, lai gan lūgšana šādā apģērbā ir derīga, to valkāt pie tiem, ar kuriem ir atļauts laulāties, nav atļauts.
(sk. Reddü’l-Muhtar, 5/238)
Atbilde 2:
Pēc Maliki mazhaba, avret vietas tiek iedalītas divās kategorijās: vieglas un smagas (galiz).
Ja lūgšanas laikā ir atklātas citas ķermeņa daļas, izņemot tās, kuras obligāti jāapsedz, un lūgšanas laiks ir beidzies, tad šī lūgšana nav jāatkārto.
Tomēr šis noteikums,
Tas attiecas uz lūgšanu, kas tiek skaitīta vietā, kur to neredz sveši cilvēki.
Nav atļauts atstāt atklātas vai redzamas pat tās ķermeņa daļas, kas ir viegli apslēptas, tādā veidā, ka tās varētu redzēt nepiederošas personas.
Atbilde 3:
Nav atļauts valkāt pieguļošas kleitas, kas ir tikpat ciešas kā zeķes un izceļ ķermeņa aprises, neatkarīgi no tā, vai tās ir caurspīdīgas vai nē.
Ja apģērbs ir parasts, tad tā pielipšana pie ķermeņa lietus, vēja u.tml. dēļ neatbrīvo no atbildības.
Reliģijā nav grūtību, un Dievs mūs neuzliek par pienākumu to, ko mēs parasti nespējam izdarīt, kas ir grūti.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
