– Vai ir atļauts pirkt un pārdot fondus, kuru vērtība svārstās atkarībā no zelta cenas?
– Vai finanšu iestādes (islāma bankas) sniedz peļņas garantiju?
– Vai tas ir uzskatāms par procentu maksājumu, ja tiek garantēta peļņa?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Atbilde 1:
Ja vekselis pieder kādai konkrētai iestādei vai iestādēm, tad ienākumiem jābūt šīs iestādes ienākumiem; jo peļņas dalītājs ir tās iestādes (tilts, dambis, rūpnīca…) līdzīpašnieks, kas norādīta vekselī. Ienākumi nevar piederēt kam citam.
(valūtai, zeltam, uzņēmumam)
to nevar būt saistīts un indeksēts; ja būs, tad tas nebūs atļauts.
(Profesors doktors Hayrettin Karaman)
Atbilde 2:
Cik mums zināms, privātās finanšu iestādes izvairās no procentiem. Savās darījumos tās balstās uz peļņas un zaudējumu dalīšanas principu. Lai noskaidrotu, vai darījumi atbilst reliģiskajām normām, šīs iestādes izmanto arī zinošu garīdznieku konsultācijas.
Ja viņi garantē peļņu, tad, protams, tas ir nepareizi. Taču apgalvot, ka peļņa varētu būt aptuveni tik un tik liela, ir kas cits. Jo arī viņi nodarbojas ar tirdzniecību. Mūsdienās ekonomiskās darbības zinātniski norit pa vairāk vai mazāk noteiktu ceļu, lai sasniegtu mērķi. Tāpēc, ja nav ļaunprātīgas izmantošanas, zaudējumi nav lieli. Ja viņi kaut ko saka, balstoties uz šādām prognozēm, tas varētu būt balstīts uz viņu iepriekšējo pieredzi. Bet ja viņi patiesībā slēpj procentu darījumus, tad viņi nesīs atbildību par to.
Tāpēc nav nekā slikta tajā, ka uzticamies viņu apgalvojumiem, ja vien neredzam, ka viņi paši nodarbojas ar procentu iekasēšanu. Šādi jautājumi;
“Mēs cilvēkus vērtējam pēc tā, kādi viņi izskatās no ārpuses, bet to, ko mēs neredzam, mēs atstājam Dieva ziņā.”
Mums jāizvērtē šo jautājumu ar taisnīguma svaru, kā to darīja Hz. Ömer (ra).
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Vai ir atļauts ieguldīt naudu bankas zelta kontā vai zelta fondā?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
