Vai ir atļauts stāties dzimumattiecībās ar pagānu un zoroastriešu sievietēm, kas ir gūstā?

Jautājuma detaļas

– Zemāk ir mans tulkojums no angļu valodas uz turku valodu, kas ņemts no Vikipēdijas raksta ar nosaukumu „Seksuālā verdzība islāmā”. Vēlējos noskaidrot, vai šī informācija ir pareiza. Neskatoties uz meklējumiem internetā, atbildes neatradu. Lūgtu Jūsu palīdzību.

1) „Lielākā daļa tradicionālo zinātnieku pieprasa pagānu verdzenes pievēršanu islāmam pirms dzimumakta, ja nepieciešams, pat ar spēku. Lielākā daļa juristu neatļauj dzimumattiecības ar zoroastriešu vai pagānu sievietēm, kas ir vergi. Viņi saka, ka šīs sievietes ir jāpievērš islāmam. Šīs sievietes var pievērst islāmam pirms dzimumakta. Ibn Hanbels atļāva dzimumattiecības ar pagānu un zoroastriešu sievietēm, kas ir vergi, ja viņas tiek piespiestas pieņemt islāmu. Daudzi tradīcijas norāda, ka sievietes, kas ir vergi, ir jāpiespiež pieņemt islāmu, ja viņas to nedara labprātīgi. Hasans el-Basri apraksta, kā musulmaņi sasniegs šo mērķi ar dažādām metodēm. Viņš pavēl zoroastriešu verdzenei pagriezties pret kiblu, izteikt šahadu un veikt mazgāšanos. Tas, kurš viņu nolaupīja, varēs ar viņu stāties dzimumattiecībās pēc viena menstruālā cikla. Tomēr citi zinātnieki pievieno nosacījumu, ka pirms saimnieks stājas ar viņu dzimumattiecībās, viņam ir jāiemāca verdzenei lūgties un attīrīties.”

2) „Hanafi mācītāji atļāva potenciālajiem pircējiem vīriešiem atklāt un pieskarties sievietes-verdzienes rokām, krūtīm un kājām.”

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Pirmkārt, jānorāda, ka

verdzība un konkubināža

Tas bija statuss, ko islāms neatnesa, bet vispirms reformēja un ar laiku vēlējās pilnībā atcelt; un galu galā arī pasaules tautām vajadzētu nonākt pie tā paša.

neatgriezeniski aizgājis vēsturē

tī.

Tāpēc,

Attiecināt verdzību un konkubināžu uz islāmu nav ne zinātniski, ne objektīvi.

Tāpat,

Seksuālie sakari ar kara gūstekni nav atļauti, tas ir grēks.

Kareivim, kurš izvaroja gūstā turēto sievieti,

Par laulības pārkāpumu var tikt piespriests pēriens vai nāvessods.

Laikā, kad pastāvēja verdzība,

Meitenes un sievietes, kuras kara laikā sagūstīja ienaidnieks, tika ņemtas par “konkubīnām”.

Tā kā viņi tika uzskatīti par kara laupījumu, islāma valsts tos piešķīra veterāniem, kuriem bija nepieciešami kalpi. Sākot ar šo brīdi…

“verdzene”

viņu uzskatīja par ģimenes locekli un izturējās pret viņu kā pret tādu. Tā bija īpašnieka konkubīne.

“kungs”

viņš varēja viņu nodarbināt savās personīgajās vajadzībās un mājas darbos, kā arī, ja vēlējās, izmantot viņu bez nepieciešamības noslēgt laulību.

Kas attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar laikiem, kad pastāvēja verdzība:


Atbilde 1:

Nevar teikt, ka šī informācija ir pilnīgi precīza.

Mēs šeit sniegsim dažus datus, kurus uzskatām par uzticamiem. Mūsu lasītāji paši pārliecināsies par to, kas ir patiesība:

Saskaņā ar islāma zinātnieku uzskatiem, kopdzīve ar sievieti ir atļauta tikai divos gadījumos:

laulību līgums un īpašumtiesības uz vergiem

(īpašumtiesības uz konkubīni) iegūst ar līgumu.

(sk. Reddu’l-Muhtar, 3/163)


Kāpēc konkubīnei nav nepieciešams laulības līgums?

Jo

piena līgums,

Tas ir spēcīgāks par laulības līgumu. Laulības līgums ir savstarpējo interešu līgums. Īpašumtiesību līgums savukārt nozīmē, ka vispirms ir jābūt īpašumtiesībām uz attiecīgo personu. Savstarpējo interešu līgums tad seko kā tāds.

(sk. Mahmuda Hamdi Zakzuka rakstu ar nosaukumu “et-Teserri”)


Pēc Hanafītu mezhebam


teserri

t.i., proti

lēmums ņemt par sievu vergu, kas iegūta kā konkubīne, un būt ar viņu kopā



lai tas varētu notikt

Ir divi nosacījumi:


Pirmkārt:

Tāpat kā viņš atvēlēja savām sievām, kas bija brīvas sievietes, tāpat arī tesri.

(vēlas dzīvot kā precēts pāris)

arī savai iemīļotajai konkubīnei

nodrošināt atsevišķu mājokli.


Otrkārt:

Viņam jāvelta viņai tikpat daudz laika, cik viņš velta citām sievām. Pēc Abu Jusufa domām, ir nepieciešams arī, lai viņš vēlētos no viņas iegūt bērnu.

(sk. el-Bedai, 8/344-45-Šamile)

Šie divi nosacījumi ir spēkā arī Šāfiītu mazhabā.

(sk. Muğni’l-Muhtac, 20/316; Nihayetu’l-muhtac, 29/343-Šamile)


„Neņemiet par sievām daudzdievīgas sievietes, kamēr tās neticēs!”


(Al-Baqarah, 2:221)


– Būt kopā ar sievietēm

(ja tā var teikt, apprecēties ar viņiem)

Tas var notikt divos veidos:

Ar brīvu sievieti.

laulības līgums

un ar konkubīni (milkü’l-yemin)

īpašumtiesību ceļā.

Pants neizmanto terminu “verdzene” vai “brīva sieviete”, bet tikai

“sievietes”

Tas, ka tiek teikts “gan brīvs, gan vergs / verdzene”, ietver sevī abus.

Saskaņā ar to, šajā pantā

“būt brīvam vai būt par vergu”

ar daudzdievību praktizējošu sievieti

(plašā un šaurā nozīmē)

Ir norādīts, ka laulība nav atļauta.


“Neuzturiet savas laulības ar neticīgām sievietēm.”


(Mūmtahina, 60/10)

Šajā pantā ir vispārēji aizliegts ticīgajiem vīriešiem precēties ar neticīgām sievietēm.

– No šiem pantiem izriet, ka islāmā principā nav atļauts precēties ar sievietēm, kas nav musulmaņas. Izņēmums ir sievietes no “Grāmatas tautām”, proti, ebreju vai kristiešu sievietes.


„Šodien jums ir atļauts viss tīrais un labais. Jums ir atļauts ēst to, ko nokāvuši grāmatu ļaudis, un viņu ēdiens ir atļauts jums. Jums ir atļauts precēties ar brīvām un krietnām sievietēm no ticīgajiem, kā arī ar brīvām un krietnām sievietēm no grāmatu ļaudīm, kas dzīvojuši pirms jums, ja vien jūs viņām samaksājat viņu mīru un dzīvojat ar viņām kā vīrs un sieva, nevis kā mīļākie.”


(Al-Ma’idah, 5/5)

Šis atļaujas veids ir minēts pantā, kurš skan:


Ibn Kudāma

šajā sakarā viņš izmantoja šādu virsrakstu:

„Tāpat kā ir aizliegts precēties ar brīvām sievietēm no zoroastriešu un citām līdzīgām tautām, tāpat ir aizliegts dzīvot laulības dzīvi ar viņu verdzenēm.”

(el-Muğni, 7/134)


– Imams Nevevi

viņš ir izteicis šo principu un teicis sekojošo:

„Ja nav atļauts būt kopā ar brīvām sievietēm no kādas konkrētas grupas, tad nav atļauts būt kopā ar šīs grupas vergiem, pat ja tas notiek ar laulības zvērestu. Piemēram, nav atļauts būt kopā ar brīvām vai vergu sievietēm, kas nav no Ehl-i Kitab (grāmatu tautām), vai vienlaicīgi apprecēt sievieti un viņas māsu vai tantes.“

(sk. al-Majmu, 16/232)


Atbilde 2:

Saskaņā ar četru mezhebu vienprātību, līgavainis var apskatīt savas izredzētās sievietes seju un rokas līdz plaukstām. Pēc Hanafi skolas domām, viņš var apskatīt arī viņas kājas.

(sk. al-Mevsatu’l-fıkhiyetu’l-Kuveytiye, 19/199)


Pēc Hanafī un Šāfiī viedokļa, “hunsa muškul”.

(Hermofrodītu) intīmās vietas ir tādas pašas kā parastām sievietēm.

(sk. iepriekš minēto, 20/23)


Atkarībā no konfesijas, kāds ir viedoklis par skatīšanos uz konkubīni:


Pēc Hanafītu uzskatiem,

Vergienes attieksme pret svešiem vīriešiem ir tāda pati kā brīvās sievietes attieksme pret saviem intīmajiem vīriešiem.


Malikī un Šāfiī skolām

Pēc viena uzskata, konkubīņu ģenitālijas ir tādas pašas kā vīriešu ģenitālijas.


Pēc hanbelītu domām,

Vergienes kaunuma vieta ir tāda pati kā brīvas sievietes kaunuma vieta.

(sk. iepriekš minēto, 31/49)


Pēc Hanafītu uzskatiem,

Ārzemniekam ir aizliegts pieskarties jebkurai ārzemnieces ķermeņa daļai, ja viņa ir jauna. Pieskarties vecākai sievietei ir atļauts.


Saskaņā ar pārējiem trim uzskatiem,

Nav svarīgi, vai sieviete ir jauna vai veca, svešam vīrietim ir aizliegts pieskarties jebkuriai svešas sievietes ķermeņa daļai.

(sk. iepriekšminēto, 31/55)


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums