Vai ir atļauts pārdot un reklamēt atklātus sieviešu apģērbus, un vai no tā gūtais ienākums ir halal?

Açık kadın kıyafetleri satmak ve reklamını yapmak caiz mi, kazancı helal mi?
Jautājuma detaļas


– Vai ir atļauts izveidot mājaslapu uzņēmumam, kas pārdod sieviešu apģērbu, kas neatbilst islāma ģērbšanās normām, ievietot tajā saturu un reklamēt šo mājaslapu Google meklētājā, lai tā parādītos augstākajos rezultātos?

– Vai šajā darbā nopelnītā nauda ir halal?

Atbilde

Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,

Viens apģērba gabals

tikai tad, ja to valkā neatbilstošā veidā, laikā un vietā, kas ir aizliegts.

izgatavot, pārdot un reklamēt to

nav atļauts.

Ja ir iespējams un notiek tā, ka to izmanto likumīgi un atļauti, tad atbildība par tā izmantošanu nelikumīgos nolūkos nepārnēsas uz izgatavotāju, pārdevēju vai reklāmdevēju.


Pēc šīs īsās informācijas, pievērsīsimies detaļām:


Pirmkārt,

Nav nekādu iebildumu pret jebkuras interneta vietnes izīrēšanu par atlīdzību, ja vien tas ir skaidrs līgums, ar likumīgu mērķi, noteiktu laiku un komerciālu reklāmas izvietošanu. Jo, piemēram, juristi atļāvuši līgumu par sienas izīrēšanu, lai uz tās pakārtu kādu pārklāju.


Malikītu mazhabs:

Ja es kādam izīrēju sienu par vienu dirhamu mēnesī, lai viņš uz tās uzceltu nojumi, uzliktu dēļus, iedzītu mietus vai pakārtu pārklāju, vai šāds darījums ir atļauts? Viņš atbildēja: “Es neredzu tajā nekādu problēmu, un šāds nomas līgums ir atļauts.” (el-Müdevvene, 3/442)


Hanafi skola (islāma jurisprudencē):

Kāds ir uzņēmies kontroli pār kādas fonda veikala jumtu un kādu laiku to izmanto, lai tur izklātu drēbes utt., tādējādi gūstot no tā labumu. Fonda atbildīgais pieprasa par to nomas maksu. Tika uzdots jautājums, vai viņam ir tādas tiesības? Atbilde bija, ka ir atļauts iznomāt jumtu drēbju žāvēšanai vai nakšņošanai. (el-Ukudu’d-Durriyye, 2/112)


Otrkārt,

Nav nekādu iebildumu pret to, ka par reklāmas izvietošanu interneta lapā ar likumīgu mērķi tiek iekasēta maksa. Jo šī darbība ir līdzīga starpniecībai un komisijas maksai, ko juristi atzīst par atļautu, ņemot vērā cilvēku vajadzības.


Malikītu mazhabs:

Jautāju par to, vai man ir atļauts, saskaņā ar Imama Malika viedokli, nodrošināt ienākumus, izīrējot darbinieku, kurš man ienesīs ienākumus. Viņš atbildēja, ka jā. Jautāju, vai saskaņā ar Imama Malika viedokli ir atļauts izīrēt ārstu, kas veic asinsizliešanu, lai gūtu ienākumus, un viņš atbildēja, ka tam nav nekādu šķēršļu. (el-Müdevvene, 3/442)


Hanafi skola (islāma jurisprudencē):

Kad Muhameds ibn Seleme tika jautāts par starpniecības maksu, viņš atbildēja, ka cer, ka tajā nav nekā nepareiza, jo, lai gan tā ir nepareiza pēc savas būtības, tā ir atļauta, ņemot vērā cilvēku vajadzības, jo tā ir plaši izplatīta. (Ibn Abidin, 6/63)


Treškārt,

Nav atļauts iesaistīties nekādā veida ietaupījumos, kas var novest pie grēka, piemēram, pērkot vai izīrējot. Nekāda veida haram darbība nav atļauta ne pēc trim mežhebu imāmu, ne pēc Imāmeina viedokļa hanefī mežhebā.


Šafī’ītu skola (islāmticībā):

Tika uzdots jautājums: vai ir atļauts pārdot smaržas neticīgajam, par kuru zināms, ka viņš tās izmantos elku pielūgšanai? Atbilde bija: pārdevējam ir aizliegts pārdot to, par ko viņš zina, ka pircējs to izmantos grēkam. Šajā jautājumā pārliecība ir pielīdzināma drošai zināšanai. (el-Fetava’l-Kubra, 2/296)

Pārdot vīndarim svaigus dateles un vīnogas utt. Pierādījums tam ir hadīss, kurā pravietis Muhameds (s.a.v.) nolādējis desmit cilvēkus, kas saistīti ar alkohola ražošanu un tirdzniecību, par to, ka jebkura darbība, kas izraisa vai atbalsta grēku, ir aizliegta. Tāpat ir ar jebkuru rīcību, kas ved pie grēka, piemēram, pārdot bērnu-vergu kādam, kas ir pazīstams kā izvirtulis, pārdot verdzeni kādam, kas ir pazīstams ar to, ka liek viņai dziedāt aizliegtas dziesmas, pārdot kokmateriālus kādam, kas ir pazīstams ar to, ka taisa mūzikas instrumentus, vai pārdot zīdu vīrietim, lai viņš to valkātu. Tāpat ir ar gadījumu, kad musulmanis, kuram ir jāievēro gavēnis, Ramadāna laikā dod ēst kādam, kurš nav musulmanis, vai pārdod ēdienu kādam, par kuru ir zināms vai pieņemts, ka viņš to ēdīs dienas laikā. Jo katrā no šiem gadījumiem ir iemesls grēkam. (Nihayetu’l-Muhtac, 3/471)


Hanbelītu mazhabs:

Tāds pats spriedums attiecas uz gadījumiem, kad tiek veicināts grēks, piemēram, ieroču pārdošana neticīgajiem un ceļlaupītājiem, kas karo ar musulmaņiem, vergu pārdošana vai izīrēšana dziedāšanai, alkohola pārdošana, telpu izīrēšana, lai tās izmantotu kā baznīcu vai zoroastriešu templi. Šie darījumi ir aizliegti, un attiecīgais līgums ir spēkā neesošs. (el-Muğni, 4/246)


Malikītu mazhabs:

Nav atļauts iznomāt sievieti mēnešreizē, lai tā tīrītu mošeju, jo viņai ir aizliegts ieiet mošejā. Tāpat nav atļauts musulmanim tīrīt baznīcu, ganīt cūkas, strādāt alkohola ražotnē, iznomāt zemi vai ēku, lai to izmantotu kā baznīcu, sinagogu, zoroastriešu templi vai krodziņu. (Minehu’l-Celil, 7/498)


Hanafi skola (islāma jurisprudencē):

Ir atļauts musulmanim par samaksu pārvadāt alkoholu, kas pieder baznīcas restaurācijā iesaistītam cilvēkam, vai nu pašam, vai ar savu transportlīdzekli. Zejlai norāda, ka tas ir atļauts pēc Imama Azama, bet pēc Imameina – nepieņemami. Jo pravietis Muhameds (sav) nolādējis desmit cilvēkus, kas saistīti ar alkoholu, ieskaitot tos, kas to pārvadā.

Imam Azam par labu šim viedoklim saka: Šeit minētā nomāšana ir par pārvadāšanu, kas pati par sevi nav grēks un neved pie grēka. Jo grēks ir saistīts ar rīcību, ko veic gribas spēks. Dzeršana nav obligāts pārvadāšanas rezultāts. Tāpat vīna pārvadāšana var būt domāta, lai to izlietu vai pārvērstu par etiķi. Šī situācija ir līdzīga kā ar kāda nolīgšanu vīnogu spaidīšanai vai novākšanai. Minētais hadīss attiecas uz pārvadāšanu, kas saistīta ar grēka nodomu. (Reddu’l-Muhtar, 5/250)


Secinājums:

No teologu izteikumiem par šo tēmu var izdarīt šādus secinājumus:


1.

Nav nekādu iebildumu pret jebkuras interneta vietnes izīrēšanu par atlīdzību, ja vien ir skaidrs līgums, likumīgs mērķis, noteikts laiks un komerciāla reklāma.


2.

Nav nekādu iebildumu pret to, ka par reklāmas izvietošanu interneta vietnē ar likumīgu mērķi tiek iekasēta maksa. Jo šī darbība ir līdzīga starpniecībai un komisijas maksai, ko juristi atzīst par atļautu, ņemot vērā cilvēku vajadzības.


3.

Nav atļauts iesaistīties jebkādā veida ietaupījumos, kas var novest pie grēka, vai nu iepērkoties, vai izīrējot. Saskaņā ar trim islāma jurisprudences skolām un Imameinam Hanefi skolā, nav atļauts izraisīt jebkāda veida haramu (aizliegto).

Tātad, kāds apģērbs

tikai tad, ja to valkā neatbilstošā veidā, laikā un vietā, kas ir aizliegts.

izgatavot, pārdot un reklamēt to

nav atļauts.

Ja ir iespējams un notiek tā, ka to izmanto likumīgi un atļauti, tad atbildība par tā izmantošanu nelikumīgos nolūkos nepārnēsas uz izgatavotāju, pārdevēju vai reklāmdevēju.


Ar sveicieniem un lūgšanām…

Islāms jautājumos un atbildēs

Jaunākie Jautājumi

Dienas Jautājums