– Vai ir slepkavība nošaut ienaidnieku, kurš ir ievainots kaujā un kuram nav cerības izdzīvot, kurš mirst?
– Vai ir atļauts sist, lai mazinātu sāpes?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Cik mēs saprotam, jautājumā minētais
“Konflikts” šeit nozīmē džihādu.
– Džihāds,
Tas ir karš, kuru ir pavēlējusi Islāma valsts.
– Šis rīkojums tiek izdots saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti islāma tiesību avotos.
– Ja mēs atrastu ievainotu ienaidnieku, kas piedalījies karā, kurš notiek oficiālā un likumīgā džihāda ietvaros, mēs varētu viņu nogalināt.
Jo viņš piedalījās karā un cīnījās pret musulmaņiem.
– Šeit ir vērts pieminēt arī šādu islāma tiesību principu:
“Katrs ienaidnieks, kuru bija atļauts nogalināt kara laikā, pēc kara
(kad tika sagūstīts)
var arī tikt nogalināts.”
Tas nozīmē šo:
Ienaidnieku, kas ir karotājs, var nogalināt arī pēc kara. Bet ne karotāju.
(nav paredzēts, ka piedalīsies karā)
sievietes, bērni, vājprātīgie, vecākie cilvēki un tie, kas ir aizņemti ar lūgšanām dievnamos, piemēram, baznīcās un sinagogās, zemnieki, kas ir aizņemti ar lauksaimniecību, slimie, cilvēki, kuriem ir amputētas rokas un kājas, akli cilvēki un citi, kuri faktiski nespēj karot,
Viņi netiek nogalināti ne kara laikā, ne pēc tā beigām.
Ja kara laikā nav atļauts nogalināt kādu, tad nav atļauts viņu nogalināt arī pēc kara. Izņēmums ir bērni un garīgi atpalikušie. Ja viņi piedalās karā, tad viņus var nogalināt kara laikā, bet…
viņi netiek nogalināti, kad karš ir beidzies.
(sk. V, Zuhayli, eFıkhu’l-İslami, 6/421423)
– Neaizmirsīsim arī tos, kuri tika nogalināti pēc kara.
Viņi tiek nogalināti kā sods par pastrādāto noziegumu.
(Zuhayli, mēnesis)
– Līdz ar to, kamēr karš turpinās, nav atļauts nogalināt tos, kuru nogalināšana nav pieļaujama.
– Kad mēs atrodam ienaidnieku, kurš ir ievainots tieši kaujas laikā, mēs viņu nekavējoties
nenogalināt ir viena no islāma paredzētajām iejūtībām
Tas ir nepieciešams. Pat ja viņa nogalināšana tiktu uzskatīta par piemērotu, mēs uzskatām, ka to nedrīkst darīt, nepaziņojot par to augstākai komandai. Ja viņa nogalināšanā nav nekāda labuma vai lietderības, viņu nevajadzētu nogalināt.
– Sāpju mazināšana
nevajadzētu arī izvēlēties nogalināt viņa vārdā.
Jo cilvēku nenogalina tikai tāpēc, lai viņam mazinātu sāpes.
Ja šāds iemesls tiktu pieņemts par sprieduma pamatojumu, tas nozīmētu izdot fatvu, kas atļauj to piemērot daudziem musulmaņu pacientiem, kas nav pareizi.
– Mūsu pēdējais vārds,
mūsuprāt, pat karā
Parādīt augsto morāli un cēlo ticības žēlsirdību, ko sniedz islāms,
tāpēc gūstekņi un ievainotie, kuriem netiek uzskatīts, ka tie varētu nodarīt kādu kaitējumu islāmam,
-pat ja viņu nogalināšana būtu attaisnojama-
Mēs uzskatām, ka nenogalināšana vairāk atbilst islāma vispārējam garam. Lai noteiktu, vai šādu personu nogalināšana ir lietderīgāka, šis jautājums noteikti ir jāizpēta.
pēc konsultācijas ar delegāciju, kas pārstāv kolektīvo apziņu
tam jābūt vēlāk.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
