Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Nodibinājums,
Kā jau var saprast no vārda rakstura, tas nozīmē izņemt kādu izmantojamu īpašumu no personas īpašuma un atvēlēt to konkrētam labdarības mērķim, nostiprināt to, proti, apstādināt un ziedot (apturēt).
Islāmā par pirmo vakfu tiek uzskatīts Hz. Ömer (ra) vakfs:
“Nevar pārdot, nevar dāvināt, nevar mantot…”
tā ir noteikts testamentā (Sevkânî, VI/20). Tātad, galvenais testamentā ir mūžīgums, proti, tā nedrīkst tikt pārdota vai mainīta. Pamatojoties uz to, mūsu juristi uzskata, ka testamentā, kurā nav minēta pārdošana, to nekad nedrīkst pārdot, ja vien nav ārkārtējas nepieciešamības. Jo likumīgie nosacījumi, ko testamenta sastādītāji iekļāvuši testamentā, ir tādi paši kā šariata (likumdevēja) teksts, gan darbības, gan jēgas, gan nozīmes ziņā. Skaidrāk sakot,
Nodibinājuma statūti ir saistoši kā Korāns; tie ir jāievēro.
(Bilmen, IV/266, 339, 345, 351; Ömer Hilmi, 17)
Pat ja dibinātājs pats to vēlas, viņš nevar mainīt vai atcelt patiesu un nepieciešamu vakfa nosacījumus, jo vakfs vairs nav viņa īpašums. (Ö. Hilmi, 47; Bilmen, IV/352) Tomēr, ja dibinātājs ir iekļāvis nosacījumu par izmaiņu iespēju, tad viņš to var izdarīt. (Bilmen, IV/353) Šī pilnvara var tikt piešķirta arī vakfa pārvaldniekam, un tādā gadījumā viņi var veikt izmaiņas. (Ö. Hilmi, 47; Bilmen, IV/354) Ja nosacījumi ir absolūti, izmaiņas var veikt vienreiz, bet ja ir pievienots ieraksts “pastāvīgi”, tad izmaiņas var veikt pastāvīgi. (Bilmen, IV/354)
Kas attiecas uz fonda pārdošanu:
Pārdot un iegūto naudu izmantot, lai iegādātos citu īpašumu un to nodotu kā dāvinājumu, t.i., izveidot fondu.
“aizstāšana”
Tiek teikts. Tā kā fonda nosacījumus nevar mainīt pat pats dibinātājs (vākifs), ja statūtos nav noteikts nosacījums par pārdošanu, tad pat pats dibinātājs to nevar pārdot. (Bilmen, IV/352) Tomēr “pārdošana” nozīmē pārdot un par iegūto naudu iegādāties citu. Pretējā gadījumā fonda pārdošana bez citas iegādes vietā nav pieļaujama, tāpēc, piemēram, ja dibinātājs izveido fondu ar nosacījumu, ka viņš pats vai pārvaldnieks var to pārdot, tad fonds ir spēkā neesošs. Jo tas nozīmē fonda izbeigšanu. (Hilal er-Rây, 88-89-91)
Tomēr, fondam ir jābūt mūžīgam.
(Bilmen, IV/312); Vislabākais vakufls ir tas, kas ir visilgākais, visnoderīgākais un visvairāk nepieciešams (Bilmen, IV/300).
Bet, ja līgumā ir iekļauts nosacījums par pārdošanu un apmaiņu ar citu īpašumu, tad tas ir atļauts (Hilâl er-Rây, 91). Tomēr, lai tas būtu atļauts, papildus šim nosacījumam līgumā, iegādātā īpašuma vērtībai jābūt ne zemākai par pārdotā īpašuma vērtību. Ja tā ir zemāka, tad tas nav atļauts (Ömier Hilmi, 115; Bilmen, IV/ 355). Tāpat, ja līgumā ir minēta apmaiņas tiesība, bet nav norādīts, ar ko apmaiņa tiks veikta, tad pilnvarnieks to var apmainīt tikai ar tādu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par sākotnējo (Ömer Hilmi, l15; Bilmen, IV/356; Hatemi, 78).
Ja fonds tiek pārdots ar acīmredzamu krāpšanu (tādu, kurā parasti cilvēki neiekristu), tad pārdošana ir spēkā neesoša, un fonds turpina pastāvēt. (Hilâl er-Ra’y, 93)
Ja vakfā ir nosacījums, ka vakfa pārvaldītāji var to pārdot – tāpat kā mainot statūtus –, tad viņi to var pārdot tikai vienu reizi. Viņi nevar pārdot to, ko saņēmuši kā samaksu. (Hilâl er-Ra’y, 95) Ja ir ieraksts par “pastāvīgu” pārdošanu, tad viņi var pārdot. (Bilmen, IV/356)
Ja ziedotājs kādam (uzticības personai) piešķir pilnvaras pārdot ziedojumu, tad pēc ziedotāja nāves pilnvaras zaudē spēku. Ja viņš ir devis atļauju arī pēc savas nāves, tad to var pārdot. (Hilâr er-Ra’y, 98)
Ja statūtos ir atļauts fonda līdzekļu (naudas) aizstāšana, tad tos var pārdot. Iegūtā summa paliek kā fonds, lai to izmantotu likumīgā veidā un peļņu novirzītu norādītajam mērķim. (Bilmen, IV/356) Tomēr šis jautājums ir bijis strīdīgs. Mūsdienu inflācijas apstākļos tas ir vēl jutīgāks. Iespējams (Allah’u a’lem), to varētu izdarīt, ņemot par mēru kādu valūtu vai zeltu, kas spēj saglabāt savu vērtību. Ja statūtos nav atļauta aizstāšana, tad fondu nevar aizstāt (pārdot un tā vietā izveidot jaunu fondu ar iegūto summu).
Tomēr fonds,
Ja tas nespēj sasniegt statūtos noteikto mērķi, sabrūk, tiek iznīcināts vai tā ienākumi nepokrāj tā izdevumus, tad – mūsdienu kontekstā – to var pārdot ar zinātnieka un praktiķa atļauju. Tomēr pārdošanas cenai jābūt samērīgai ar līdzīgiem objektiem, bez ievērojamas cenas atšķirības. (Bilmen, IV/ 355)
Lai fonds tiktu izmantots citiem mērķiem, nevis pārdots.
“izmaiņa”
Tā sauc. Piemēram, māju pārvērst par dārzu vai mācību iestādi, bet viesnīcu par pirti. Ja statūtos ir iekļauta pilnvara pārvaldniekam mainīt fonda mērķi, tad viņi to var darīt, ja nav, tad nevar. (turpat)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
FONDS…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
