Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Ir dažādi stāstījumi par to, kā pravietis Muhameds (s.a.v.) sēdēja, ēdot. Abū Džuhajfa (r.a.) ir atstāstījis, ka Allāha sūtnis teicis:
“Es neēdu, lai izdzīvotu!”
(Buhārī, Et’ime 13; Tirmizī, Et’ime 28; Ibn Madže, Et’ime 6; Dārimī, Et’ime 31).
Ir ziņots, ka (Šuajbs b. Muhameds b. Abdulla b. Amrs) no sava tēva ir dzirdējis šādus vārdus: „Nekad nav redzēts, ka Allahs sūtnis (miers viņam) būtu ēdis, atbalstoties pret kaut ko.”
(Buhārī, Ahkām 43; Ibn Māja, Mukaddime 21; Ahmed b. Hanbel, II, 125, 127).
Ibn Kajjim al-Džauzijja savā darbā “Zādu’l-Meād”
“ittikâ”
vārda:
1)
Sēdēt sakrustotām kājām,
2)
Sēdēt, atbalstoties pret kaut ko,
3)
Viņš teica, ka sēdēšana uz labo vai kreiso pusi nozīmē to un to; un ka visi trīs šie sēdēšanas veidi ir aizliegti, jo trešais no tiem ir kaitīgs kuņģim, bet pārējie divi ir tirānu sēdēšanas veidi.
Hattābī saka:
“Kad tauta dzird vārdu “atslābināties”, tā saprot to kā ēšanu, atbalstoties uz vienu pusi, bet patiesībā tā nav, bet gan tas nozīmē sēdēt uz spilvena, kas ir zem tevis, un palikt tur; tātad hadīsa nozīme ir šāda: Es nepalieku sēžot uz spilvena, it kā būtu piekalts pie tā, kad ēdu. Tas ir to cilvēku darbs, kuri ēd daudz. Es ēdu tik daudz, cik man pietiek, tāpēc sēžu (gatavs tūlīt piecelties) kā uz laiku.”
Savukārt Ibn al-Athīr savā darbā “al-Nihāya” saka:
“Kas izturību interpretē kā atbalstīšanos uz vienu pusi, tas to ir iztulkojis atbilstoši medicīnas profesijai. Jo saskaņā ar medicīnas apgalvojumu, šādā gadījumā apēstais nevar viegli pārvietoties gremošanas traktā un nodrošināt personai labu veselību, bet gan rada diskomfortu.”
“Hanafi ulemā Ibn Ābidīn uzskata, ka nav nekādas reliģiskas problēmas sēdēt, atbalstoties pret kaut ko, vai ēdot, atbalstoties pret kaut ko. Tāpat ir teikts arī Fetāvā-yı Hindiyye. Patiešām, ir ziņots, ka Mus’ab b. Suleim ir teicis: Es dzirdēju, kā Anas teica: Pravietis (s.a.v.) mani bija nosūtījis (kaut kur). Kad es atgriezos, es viņu atradu atbalstāmies pret kaut ko un ēdam dateles.”
(Muslims, Ešribe 148; Ahmed b. Hanbel, III, I80).
Tomēr, lai ēšanas laikā atbalstīties uz kādu priekšmetu nebūtu reliģiski nosodāmi, ir svarīgi, lai šajā atbalstīšanās nebūtu jūtama kāda veida augstprātība.
(Alijjul-Kārī, Ajnul-Ilm ve Zejnul-Hilm, I, 275).
Ieteicamais sēdēšanas veids ir šāds:
Viņam vajadzētu sēdēt uz ceļiem ar pēdām, kas ir vērstas uz augšu, vai sēdēt, iztaisnojot labo kāju un noliecot kreiso kāju zem sevis.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
