1) Kāds ir alkohola lietošanas statuss gāzēto dzērienu, jogurta un citu līdzīgu produktu ražošanā saskaņā ar četriem islāma tiesību skolu viedokļiem?
2) Kāds ir alkoholu saturošas odekolonas statuss saskaņā ar četriem islāma tiesību skolu viedokļiem?
3) Vai mūsdienās ir atļauts iegādāties alu, uz kura ir uzraksts “bezalkohola alus”?
4) Ir tādi, kas saka, ka ir atļauts dzert alkoholu tādā daudzumā, kas neizraisa intoksikāciju… Kā var izskaidrot šādu praksi starp pravieša Muhameda sekotājiem?
“…No Abū Mūsas dēla Abū Burdasa, no viņa tēva, ir atstāstīts, ka viņš teicis: “Allāha sūtnis, lai Allāhs viņu svētī un dod viņam mieru, nosūtīja mani un Mu’āzu uz Jemenu. Mēs teicām: “Ak, Allāha sūtnis! Jemenā ir divu veidu dzērieni, kas gatavoti no kviešiem un miežiem: vienu sauc par el-mizr, otru par el-bitā. No kura mēs varam dzert?” Allāha sūtnis, lai Allāhs viņu svētī un dod viņam mieru, teica: “Dzeriet, bet nesapijānieties.” (Imam Tahavi, Hadislerle İslam Fıkhı, Şerhu Meâni’l-Âsâr, 2009, M.Beşir Eryarsoy, Kitâbî Yayınevi, İstanbul, 2009, 6. sējums, 506. lpp.)”
5) Vai saskaņā ar Abu Hanifu ir atļauts dzert alkoholu tādā daudzumā, kas neizraisa reibumu?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pamēģināsim sniegt skaidrojumu, kas atbildētu uz šiem un citiem jautājumiem par šo tēmu:
Nav atļauts ēst vai dzert neko, kas ir nešķīsts vai kas ir aizliegts ēst vai dzert, neatkarīgi no tā, vai tā ir maza vai liela porcija.
Bet, ja šī lieta sajaucas ar citu, tīru lietu, vai ja tā mainās, piemēram, sadegot, tad spēkā stājas cits noteikums; proti, šī lieta vairs nav haram (aizliegta) un nedžis (reliģiski netīra).
Pēc visu islāma juristu domām, ja neliels daudzums haram (aizliegtā) sajaucas ar lielu daudzumu halal (atļautā), tad maisījums neuzskatās par haram.
Tātad, cik daudz ir tas “daudz” šeit?
Ja netīra viela sajaucas ar nelielu daudzumu ūdens vai šķidruma, tad ūdens un šķidrums kļūst netīri; tos nedrīkst dzert un ar tiem nedrīkst veikt rituālo mazgāšanos. Ja netīra viela sajaucas ar lielu daudzumu ūdens, tad ūdens…
krāsa, garša
un
smaka
Viens no tiem ir, ka ūdens nekļūst netīrs, ja vien tajā esošie piemaisījumi nav acīmredzami.
Daudz ūdens:
Hanafītiem
Ja vieta ir stūraina, tad tās virsma ir 10×10 aršinu, ja apaļa, tad 36 aršinu, bet dziļums ir aptuveni viena pēda ūdens.
Viens aršīns ir aptuveni divi karīši.
Šafīītiem
pēc izskata ir divi torņi
(liela izmēra kuba forma, divi spaiņi ūdens, aptuveni 200 kg ūdens),
Imam Malikam
Pēc kāda uzskata, mazs ūdens daudzums ir tāds, kurā ir redzama, jūtama vai ošņājama piemaisījuma krāsa, garša vai smarža, bet liels ūdens daudzums ir tāds, kurā to nevar redzēt, sajust vai saost.
Pēc šeit norādītajiem mēriem.
daudz cildinātais ūdens
Piemēram, ja urīns vai vīns sajaucas ar ūdeni, tas ūdens netiek uzskatīts par netīru, ar to var mazgāties un tas ūdens…
-ja tas nav kaitīgi veselībai-
dzerams.
(sk. Ibn Abidīn, 1984 Kahraman izdevniecība, 1/185,188; Bedâyiu’s-sanâyi’ Bejrūta, 1997. 1/402-405)
Tātad, kad alkohols sajaucas ar šķidrumu, tas uzreiz
“Šis šķidrums ir haram.”
To nevar apgalvot, lai noteiktu, ka tas ir haram (aizliegts), ir jāizpildās iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem.
Gāzētie dzērieni tiek gatavoti lielās tvertnēs, kuru iekšienē esošais šķidrums/ūdens, pēc daudzu mudžtahidžu domām,
“daudz”
tūre.
Tātad, ja, paņemot gāzētu dzērienu, jūs nesajutīsiet alkohola smaržu, ja, to pagaršojot, nejutīsiet alkohola garšu un ja, uz to paskatoties, neredzēsiet alkohola krāsu, tad šis dzēriens ir tīrs un atļauts.
“Pat neliels daudzums jebkura apreibinoša dzēriena ir aizliegts.”
Ja mēs skatāmies no šī viedokļa, tad, ņemot vērā, ka tirgū esošie limonādes un kolas nesatur tādu alkohola daudzumu, kas varētu izraisīt reibumu, tad no šī viedokļa nekādu iebildumu nav.
Vēl viena lieta par gāzēto dzērienu dzeršanu:
“ietekme uz veselību”
ar
Musulmaņu bagātības ārzemniekiem
-dažreiz pat musulmaņu ienaidniekiem-
Jāskatās no tā, kā tas plūst.
Uzskatām par vajadzīgu to vēlreiz uzsvērt:
Ja liels daudzums šķidruma, kas izdzerts vienā piegājienā, vienā reizē, tādā veidā, ka viena kausa ietekme vēl nav pagājusi, kad tiek izdzerts nākamais, var kādu cilvēku piedzirdīt, tad pat mazāka daudzuma dzeršana nav atļauta, tā ir haram (aizliegta).
Piemēram, ja cilvēks piedzeras no viena litra alus, tad nedrīkst izdzert ne glāzi, ne malku alus.
Vai odekolons ir nešķīsts?
Jautājums par to, vai ir atļauts lietot spirtu un odekolonu ķermeņa un apģērba tīrīšanai, nepatīkamu smaku noņemšanai un citiem līdzīgiem mērķiem, un vai tiem piemīt tāda netīrības īpašība, kas traucē lūgšanu, ir kļuvis par vienu no mūsdienu jautājumiem.
Mūsu reliģija aizliedz apreibinošu vielu lietošanu šim nolūkam, pamatojoties uz Korāna, Sunnas un Idžmas pierādījumiem.
“Reibinošas vielas”
izteikts ar vārdu
“narkotiskās vielas”
Lai gan pastāv atšķirīgi viedokļi par atsevišķiem jautājumiem, ir vienprātība, ka vīna un no tā ražotu alkoholisko dzērienu lietošana ir aizliegta (haram). Tāpat ir vienprātība, ka citu alkoholisko dzērienu lietošana ar mērķi apreibināties ir aizliegta. Lietošana jebkādam mērķim ir aizliegta, tā uzskata vairākums (džumhūr) juristu.
Attiecībā uz to, vai alkohols ir nečiss (netīrs), pastāv viedokļu atšķirības:
1) Vīns:
Vīns, kas gatavots no neraudzētas vīnogu sulas, pēc tādu juristu kā Imama Māliks, viņa skolotājs Rabī’a, Zahirītu imama Dāvuda un vēlāko juristu San’anī, Ševkānī un Siddika Hasena Hāna domām, nav nešķīsts; to dzert ir aizliegts, bet ja tas ir izlijis uz apģērba vai lūgšanas vietas, tas neliedz lūgties.
Savukārt, pēc lielākās daļas (džumhūra) lielo fukahā, kas neietilpst šajā fakihā, domām:
Vīns ir netīrs; tas traucē lūgšanai.
Tie, kas piekrīt pirmajam viedoklim, atsaucās uz pantu, kurā teikts:
“rics”
(Al-Ma’ida, 5/90)
viņi apgalvo, ka šis vārds nenozīmē fizisku netīrību, bet gan garīgu netīrību. Savukārt, vairākums šo vārdu…
nešķīsts
(rituāli nešķīsts)
viņi to saprot šādā nozīmē un pieņem minēto spriedumu.
2) Vīns no žāvētām un svaigām datelēm un žāvētām vīnogām:
Ir vienprātība, ka ir aizliegts dzert gan mazus, gan lielus daudzumus šo dzērienu; tomēr pastāv strīds par to, vai tie ir netīri.
No Imama Azama Ebū Hanīfes ir saglabājušies divi atstāstījumi; pēc viena no tiem tas ir nečists, bet pēc otra – tīrs. Pēc Ebū Jūsufa domām, tas ir vieglas nečistības veids, un tikai liels tā daudzums traucē lūgšanai.
(Bedâyi’u’s-sanâyi’, 5/115)
3) Citi apreibinoši priekšmeti:
Nav pierādījumu, ka viss, kas izgatavots no kā cita, nevis vīnogām un datelēm, un kas, lietojot to, izraisa nelielu vai lielu reibumu, ir nešķīsts.
Saskaņā ar Imama Azama un Abu Jusufa uzskatiem, šīs vielas nav netīras; tās ir aizliegtas lietošanai uzturā, bet ja tās izšļakstās uz apģērba vai lūgšanas vietas, tas neliedz lūgties.
Viens no mūsu laikmeta zinātniekiem, Elmalılı M. Hamdi Efendi, šo viedokli pauž šādi:
Piemēram, tie, kuru apģērbs ir nosmērēts ar vīnu, šampanieti, araku vai konjaku, nevar lūgties, kamēr to nenomazgā. Tomēr nevar apgalvot, ka alkohols, kas nav izgatavots no vīnogām, piemēram, alus vai citi apreibinoši dzērieni, ja to lietošana ir aizliegta, tad tā nokļūšana uz apģērba vai ķermeņa traucē lūgties.
(sk. Hak Dini, 1/762 – 763)
Spirts un odekolons
Tā kā tas ir dārgi, to neražo no vīna. Galvenās sastāvdaļas ir niedres, kartupeļi, daži koki, kukurūza un tamlīdzīgi. Tātad, kolīna un spirts ir atļauti lietošanai tīrīšanai, nepatīkamu smaku novēršanai utt., un to klātbūtne apģērbā un lūgšanu vietā nav šķērslis. Tomēr
Tā kā tie izraisa reibumu, to lietošana ir aizliegta.
(Plašāku informāciju skat. Kāsānī, Bedāji’, 5/115 u.c.; Nevevī, el-Mecmū’, 2/564 u.c.; Sān’ānī, Subulu’s-selām, 1/47; Sejjid Sābık, Fikhu’s-sunne, 1/29)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
