– Daudzos Korāna pantos ir aizliegta draudzība ar neticīgajiem, jūdiem un kristiešiem.
– Kādiem jābūt principiem attiecībās ar nemusulmaņiem?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Kā norādīts Korānā,
“Ne visi Rakstu ļaudis ir vienādi.”
(Āl-i Imrān, 3/113)
Uzskatīt tos visus par vienu kategoriju ir pretrunā ar Korāna un vēstures realitāti.
“Neuztveriet ebrejus un kristiešus par draugiem. Viņi ir draugi viens otram. Kas no jums viņus uzskata par draugiem, tas ir viens no viņiem. Dievs nevedīs taisnā ceļā netaisnīgo tautu.”
(Al-Ma’ida, 5:51)
šis pants neliedz viņiem veidot starpcilvēciskas attiecības. Patiesībā
Laulība ar sievieti no “grāmatas tautām” ir fakts, kas ir apstiprināts ar Korāna lēmumu.
(Al-Ma’idah, 5/5)
Hamdi Yazır par šo pantu saka: “Ticīgajiem nav aizliegts darīt labu ebrejiem un kristiešiem, draudzēties ar viņiem, būt viņiem par vadītājiem, bet viņiem ir aizliegts uzskatīt viņus par saviem aizbildņiem, būt viņiem par atbalstītājiem. Jo viņi nav ticīgo draugi.”
Islāma jurisprudences metodoloģijā
“Ja spriedums ir balstīts uz izvedumu, tad izveduma avots norāda uz sprieduma pamatojumu.”
Šī principa nedrīkst aizmirst, interpretējot iepriekš minēto pantu.
Piemēram,
“Zagtājiem piemērojiet šādu sodu.”
Kad tiek teikts, ka sprieduma pamats ir zādzība, tas ir acīmredzams. Tāpat arī augšējā pantā minētais aizliegums attiecas uz ebrejiem un kristiešiem, ņemot vērā viņu ebreju un kristiešu identitāti. Tātad pantā aizliegtā draudzība nozīmē, ka nedrīkst pieņemt viņu ebreju un kristiešu identitāti.
Cilvēks netiek mīlēts pats par sevi. Varbūt mīlestība ir vērsta uz viņa īpašībām vai mākslu. Lai gan katram musulmanim vajadzētu būt musulmanim visās savās īpašībās, mēs nevaram apgalvot, ka tas vienmēr tā ir. Tāpat katram neticīgajam nav jābūt neticīgam visās savās īpašībās. Tātad, kāpēc nebūtu pieļaujams ar viņiem sazināties, ņemot vērā viņos esošās musulmaniskās īpašības vai noderīgās prasmes?
“Ja tev būtu kāda no svētajām grāmatām, tu to noteikti mīlētu.”
Šo jautājumu var apkopot šādi:
Uzturēt ar viņiem cilvēciskus kontaktus ir viena lieta, bet apbrīnot viņu reliģiju, tradīcijas un papročus – pavisam kas cita.
Pirmkārt
Lai gan tas nav iekļauts Korāna aizliegumā,
otrais
ir kategoriski aizliegts.
„Korānā ir aizliegts draudzēties ar jūdiem un kristiešiem… Kā tad jūs varat teikt, ka ar viņiem jābūt draugiem?”
Uz jautājumu Bediuzzamans savā kodolīgajā, bet ļoti izsmeļošajā atbildē teica šādi:
“…Šī aizliegšana ir saistīta ar ebrejiem un kristiešiem, un ar viņu reliģijām – jūdaismu un kristietību.”
(sk. Diskusijas, lpp. 40)
Saskaņā ar to, Korānā aizliegtais mīlestības veids ir pieķeršanās un simpātijas pret jūdaismu vai kristietību pēc pievēršanās islāmam, kas ir patiesā reliģija. Ja šis aizliegums tiek ievērots, var veidot labas kaimiņattiecības ar kristiešiem, veikt tirdzniecību un sadarboties pret kopīgiem ienaidniekiem. Tas viss nenozīmē mīlēt kristietību.
Turpinājumā šis punkts tika precizēts šādi:
„Cilvēks netiek mīlēts pats par sevi. Varbūt mīlestība ir viņa īpašību un mākslas dēļ. … Tātad, kāpēc nebūtu atļauts pieņemt vai atdarināt kādu musulmaņa īpašību vai mākslu? Ja tev būtu kāda sieviete no citu ticību ļaudīm, tu taču viņu mīlētu!”
(sk. iepriekš minēto)
Pēdējā teikuma ir patiešām brīnišķīga un nosaka lietas būtību. Musulmaņis, kas apprecējis sievieti no citām reliģijām, protams, mīlēs savu sievu, bet šī mīlestība nenozīmē, ka viņš mīlēs viņas reliģiju; viņš mīlēs viņu kā savu sievu.
Šī smalkā mēra neievērošana dažreiz mums dārgi maksā.
Turpinājumā ir skaidri izklāstīti iemesli, kāpēc ir nepieciešams draudzēties ar “Grāmatas ļaudīm”:
„Draudzība ar viņiem nozīmē viņu civilizācijas un progresa atzinīgu pieņemšanu un pārņemšanu. Un tas ir drošības saglabāšana, kas ir pamats jebkurai laicīgai laimei. Šāda draudzība nekādā gadījumā nav aizliegta Korānā.”
(sk. iepriekš minēto darbu, 41. lpp.)
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kādas mums jābūt attiecībām ar nemusulmaņiem?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
