– Kāpēc sunnītu zinātnieki nav ņēmuši hadītus no tādiem Ahl-i bejt zinātniekiem kā Hz. Ali (ra), Zejnelabidins, Imams Bakirs un Džafers Sadiks?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Turklāt, sunnītu zinātnieki ir citējuši hadīsus arī no tādiem Ahl-i bejt zinātniekiem kā Hz. Ali (ra), Zeynelabidin, Imam Bakır un Caferi Sadık.
Uzticamos vēstures avotos minēti aptuveni simts ievērojamu tābi’ūn zinātnieku vārdi, kas bija Imama Abū Hanīfas skolotāji, īpaši hadīsa jomā. Starp tiem ir tādi kā Ata b. Ebī Rebah, Zeid b. Ali, Ša’bi, Tavus, Ikrime, Katade, Nafi, Zuhri, Simak b. Harb un Hammad b. Ebi Suleiman. Dažos avotos ir minēts, ka Abū Hanīfa ir mācījies hadīsu no simtiem tābi’ūn zinātnieku. Abū Hanīfa visvairāk izmantoja Hammad b. Ebī Suleimana zināšanas, lai apgūtu tābi’ūn zinātnieku zināšanas Kūfā. Ir zināms, ka viņš apmeklēja Hammad b. Ebī Suleimana lekcijas bez pārtraukuma aptuveni divdesmit gadus. Uzticamos avotos ir minēts, ka viņš no šī skolotāja ir pierakstījis aptuveni divus tūkstošus ahkām hadīsu.
Imams Abū Hanīfa bija pazīstams arī ar savām zināšanām par Ahl-i bejt imamu hadīsu krājumiem. Šajā kontekstā ir zināms, ka viņš ilgstoši un cieši sadarbojās ar Zeidu b. Ali un klausījās viņa hadīsus. Viņa izglītības ceļā Zeidam b. Ali, tāpat kā Hammad b. Ebī Suleimanam un Ata b. Ebī Rebaham, bija ļoti īpaša vieta. Turklāt vēsturiskajos avotos ir informācija, ka viņš savas svētceļojuma laikā tikās ar Ahl-i bejt imamiem, Imamu Muhammedu Bākiru un Imamu Džaferu Sadiku, un apsprieda ar viņiem dažus fikh jautājumus.(1)
Hadīsu vākšana intensīvāk sākās Umajjadu kalifāta laikā. Tajā laikā dažu Umajjadu amatpersonu negatīvā attieksme un nežēlība pret Ahl al-Bait radīja šķēršļus atklātai hadīsu nodošanai no Ahl al-Bait puses. Šajā sakarā ļoti zīmīgi ir Hasana Basrī atbildē kādam teiktie vārdi:
(Hajjaja valdīšanas laiks)
Zināms, ka daži cilvēki, ņemot vērā tā laika politisko situāciju, izdomāja hadīsus, lai attaisnotu savus atbalstītājus. Starp šiem politiskajiem strāvojumiem bija haridžīti, nasibīti un šīīti. Sunnīti šajā ziņā ir izturējušies piesardzīgi pret šo grupu stāstījumiem.
Jāatceras, ka tas, ka sunnīti neuzskata par uzticamām dažas hadīsu ziņas, kas nāk no Ahl al-Bait, nenozīmē negatīvu attieksmi pret Ahl al-Bait imāmiem, kas ir šo ziņu ķēdē, bet gan attieksmi pret tiem, kas nav no Ahl al-Bait.
Tomēr, sunnītu avotos ir daudz vairāk hadīšu par Ali (ra) nekā par citiem taisnprātīgajiem kalifiem. Tas ir skaidrs pierādījums sunnītu cieņai un mīlestībai pret Imamu Ali (ra).
Šiītu teologu uzskatā, tādu imāmu kā Zeinulabidīns, Muhameds Bakirs un Džafars Sadiks vārdi, ņemot vērā viņu nevainojamību, tiek uzskatīti par reliģisku pierādījumu, un tādēļ uz viņu teikto skatās kā uz hadīsiem. Sunnītu teologu uzskatā, nevainojams nav neviens cits kā pravietis Muhameds (s.a.v.). Tāpēc teologu vārdi netiek uzskatīti par hadīsiem.
Tomēr sunnītu avotos ir iekļauti arī Ahl al-Bait imāmu vārdi un viedokļi. Šeit mēs kā piemēru parādīsim:
Kā zināms, slavenais hadīsu zinātājs Ibn Hadžers ir sarakstījis darbu, kurā apraksta hadīsu pārraidītājus, kas minēti Kutubu Sitte avotos. Šajā darbā viņš ir iekļāvis arī Zejnelābidīnu (sk. Tehzib, 7/304-307). Šajā darbā ir sniegts saraksts ar personām, no kurām viņš ir saņēmis hadīsus. Papildus ziņojumiem no sava tēva, tēvoča (mursel veidā) un vectēva, ir norādīts, ka viņš ir saņēmis ziņojumus arī no (Radiyallahu anhum ecmain). No viņa hadīsus ir pārraidījuši daudzi slaveni sunnītu hadīsu zinātāji, tostarp tādi ievērojami hadīsu zinātāji kā Tavus b. Keysan, Zuhri, Abu Zennad un daudzi citi sunnītu zinātnieki.
Slavenais hadīsu zinātājs Zuhri teicis: „Es neesmu redzējis nevienu, kas būtu zinošāks par viņu (Imamu Zejnelabidinu Ali b. Imamu el-Huseinu). Es neesmu redzējis nevienu, kas būtu tik tikumīgs kā viņš starp Kurejšiem.” Savukārt Imams Maliks teicis: „Es neesmu redzējis nevienu, kas būtu tik tikumīgs kā viņš starp Ahl-i bejt… viņš katru nakti un dienu/24 stundas lūdzās 1000 reizes.” To pašu teicis arī Ibn Sad.
Tāpat viņš ir minēts tajā pašā darbā. Viņš, kopā ar saviem vectēviem un tēvočiem, ir pārraidījis hadīsus no Semūras b. Cunduba, Ibn Abbasa, Abu Hureiras, Aišas, Umm Salāmas un daudziem citiem zinātniekiem. No viņa hadīsus ir pārraidījuši daudzi sunnītu zinātnieki, piemēram, Imams Džafars, Ishaks es-Sebuī, A’radžs, Zuhri, Makhul, Avzaī, Ibn Ata, Mamer b. Jahja. Ibn Sads ir teicis. Slavenais hadīsu zinātnieks Nesāī ir norādījis. Muhameds b. el-Mukender ir teicis: „Es neesmu redzējis nevienu, kas būtu pārāks par Imamu Zejnelabidinu, līdz es ieraudzīju viņa dēlu, Imamu Muhamedu Bakiru… Es gribēju viņam nedaudz pamācīt, bet viņš mani pamācīja.” (turpat, 9/350-352).
Tāpat par viņu ir sniegta informācija tajā pašā darbā (2/103-104), un tādi slaveni sunnītu zinātnieki kā Imams Šafii, Jahja b. Mains, Ebu Hatims, Ibn Adī ir uzsvēruši, ka viņš ir uzticams un ticams. Amr b. Ebi’l-Mikdam teicis: “Kad es viņu redzēju, es uzreiz sapratu, ka viņš ir no pravieša dzimtas.” Sufjans Servī, Sufjans b. Ujejns, Imams Maliks, Ibn Džureidžs, Ebu Hanifa, Kattans un daudzi citi sunnītu zinātnieki ir pārraidījuši hadīsus no viņa.
Šī informācija rāda, ka sunnītu zinātnieki ir izrādījuši pienācīgu cieņu un mīlestību Ahl al-Bait imāmiem. Ir daudz citu sunnītu avotu, kas sniedz šādu informāciju. Taču mēs izvēlējāmies Ibn Hadžera grāmatu, jo tajā īpaša uzmanība pievērsta hadīsu vācējiem, kas iekļauti Kutub al-Sitta – sunnītu visaugstāk vērtētajā hadīsu krājumā.
Izcelt sīkās atšķirības starp sunnītiem un šiītiem, kas izriet no mīlestības pret Ahl al-Bejt, nenāks par labu islāmam un musulmaņiem, bet gan palīdzēs islāma ienaidniekiem… Ja mēs labāk iepazīsim viens otru, mēs labāk sapratīsim, ka esam brāļi ticībā. Nav nekādas labās puses, ja kāds izsmej Sahābas, kuru godība, ticība un patiesums ir nostiprināti Korānā, gluži pretēji, tas ir liels grēks.
Ar vēlējumiem satikties Korānā, Sunnā un Ehl-i Beyt mīlestībā…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
