Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Pravietis Muhameds (s.a.v.) mudināja dāvināt dāvanas, norādot, ka tas stiprina mīlestības un draudzības saites starp cilvēkiem, novērš tādas negatīvas emocijas kā skopums, skaudība un egoisms, un veicina labklājības pieaugumu (Malik, Hüsnü’l-Huluk, 16; Müsned, 11, 405; Tirmizî, Velâ, 6). Viņš arī lūdza, lai dāvanas netiktu atgrieztas, ja vien nav pamatota iemesla. Viņš pats dāvināja dāvanas dažādiem cilvēkiem, pieņēma dāvanas, ja tās bija tīras un atļautas, un atbildēja uz dāvanām ar dāvanām (Buhârî, Hibe, 7).
Nav pareizi gaidīt pretī dāvanu vai prasīt atpakaļ jau dāvināto. Patiesībā kādā hadītā ir norādīts, ka nav piemēroti pieņemt dāvanas no tiem, kas varētu tā rīkoties (Tirmizi, Menakıb, 73).
Pravietis Muhameds (s.a.v.) mudināja uz dāvanu apmaiņu, bet vienlaikus stingri nosodīja netaisnīgu ienākumu gūšanas veidus, tostarp kukuļņemšanu un kukuļdošanu, un aizliedza valsts ierēdņiem pieņemt dāvanas, kas varētu tikt uzskatītas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Buhārī, Hibe, 17. Ahkâm, 24, 41; Müslim, İmâre, 26-29; Ebû Dâvûd, İmâre, 11).
Dāvanas statuss mainās atkarībā no dāvanas saņēmēja statusa un dāvanas pasniegšanas nolūka.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
Vai dāvanas, kas tiek pasniegtas, var tikt uzskatītas par kukuļiem?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
