Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Jo grūtāki apstākļi, jo lielāka būs atalgojuma pakāpe par labajiem darbiem, un, ja Dievs to vēlēsies, pieaugs arī cerība uz grēku piedošanu caur nožēlu.
No Ammara ibn Jasira:
“Mana umma ir svētīta umma, nav zināms, kas ir labāks – tās sākums vai beigas.”
(1)
Šeit tiek saskatīta līdzība starp islāma sākumu un beigām. Tāpat kā sākumā, lai dzīvotu pēc islāma, bija jāpiedzīvo lielas grūtības un mocības, pirmie sekotāji tika atstumti, pazemoti un nosodīti pagānu sabiedrībā, pravietim tika dots vārds “trakais”, un tie, kas viņam sekoja, cieta dažādas grūtības un mocības. Viņi tika uzskatīti par dīvaiņiem sabiedrībā, apsūdzēti bezprātībā un pat izraidīti no savām dzimtenēm. Bet par visām šīm grūtībām, sāpēm un ciešanām bija arī tikpat liela atlīdzība un ieguvums.
Tātad, arī pēdējo laiku, proti, pasaules gala laika ticīgo stāvoklis būs līdzīgs un tuvs pirmajiem. Umma (islāma kopiena) tiks samaitāta, izkropļota, svešas kultūras un izvirtušas idejas parādīsies visur. Tāpēc tie, kas pieķeras islāmam, kas kalpo sunnai un Korānam, sabiedrībā tiks uzskatīti par dīvainiem, pazemotiem, visi viņus kritizēs, viņi tiks apsūdzēti sabiedrības normu pārkāpšanā un pat mēģinās viņus izstumt no sabiedrības. Zem vairākuma materiālā un garīgā spiediena, grūtos apstākļos veiktie labie darbi tiks bagātīgi atalgoti, jo grūtības pieaug, jo lielāks būs atalgojums.
Pirmajā periodā Mekas un Medīnas dzīvē musulmaņi piedzīvoja grūtības un ciešanas, kas līdzīgas tām, ko piedzīvos arī mūsdienu patiesie musulmaņi. Viņi piedzīvos izsūtīšanu, spīdzināšanu utt. Viņi nevarēs iziet uz ielas. Visas viņiem nodarītās ciešanas un spīdzināšanas kļūs par svētību un garīgu ieguvumu. Viņu statuss paaugstināsies. Tie būs arī pēdējo laiku vientuļnieki. (2) Šajā ziņā viņi būs līdzīgi pravieša sekotājiem.
Jo Allahs sūtnis kādā no saviem svētajiem hadīsiem saviem pavadoņiem saka:
„Jūs dzīvojat tādā laikā, kad tas, kurš atstāj novārtā desmito daļu no tam, kas viņam ir pavēlēts, tiks iznīcināts; bet tad nāks tāds laiks, kad tas, kurš izpildīs desmito daļu no tam, kas viņam ir pavēlēts, tiks izglābts.”
(3)
Līdzīgā hadīsā ir teikts:
“Mana tauta ir kā lietus, par kuru nav zināms, vai tas ir labāks sākumā vai beigās.”
(4)
Šeit ir Muhameds (savs.).
“lietus”
Viņa izvēlētais vārds ir zīmīgs. Viņš savu ummu (kopienu) salīdzina ar lietusgāzi, kas krīt no lietus mākoņiem, kas ir noderīgi un labvēlīgi. Šīs labvēlīgās lietusgāzes sākums ir ummas sākums, bet tās beigas – ummas beigas.
Turklāt, pravietis Muhameds (s.a.v.) salīdzina tos, kas pēdējos laikos, kad izplatīsies ļaunums, grēki, smagi pārkāpumi un ļaunprātība, ievēros reliģiskos likumus, ar saviem sekotājiem, kas rīkojas labā vārdā.
Avoti:
1. Kamûzu’l-Ehadis, 83. lpp., 1151. hadīss. (Ibn-i Asakir, Amr b. Osmandan mürsel veidā); Kandehlevi Muhammed b. Yûsuf, Hayatu’s-Sahabe I-IV, Konya 1983, II, 599; Sübülü’s-Selam IV, 127; es-Savaiku’l-Muhrika, 211. lpp.
2. Sunenu Ibn-i Mace, II, 1306, (nr. 3956), 1309 (nr. 3988); 1320 (nr. 4014): Dievbijība kļūs tikpat grūta kā uguns turēšana rokā. Turklāt, vislielākās nelaimes piemeklēs praviešus, sk. tas pats darbs II, 1334 (nr. 4023): Atalgojuma lielums ir proporcionāls nelaimes lielumam. Jo vairāk nelaimes, jo lielāks atalgojums. Tas pats darbs II, 1334 (nr. 4031, 4032).
3. Ramūzu’l-Ehadis, 136. lpp., 1753. hadīss (Tabarani filkebir, Ibn-i Adiy, no Abū Hureiras).
4. el-Cami’li Ahkamil-Kuran, IV, 172; Par mākoņu veidiem un sehab sk. II, 222 (Šeit ar lietus piemēru tiek aprakstīts ticīgā un neticīgā stāvoklis. Sk. A’raf Sura, 57-58); Ibn Mace, Muhammed b. Jezid, Sunenü Ibn-i Mace I-II, Stambula, t.g. II, 1319, nr: 3987; es-Savaiku’l-Muhrika lpp. 211, Sübülü’s-Selam IV, 127.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
