Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Laulības pārkāpuma sods islāma reliģijā ir skaidrs. Spriedums tiek pieņemts, ja kāds četras reizes atsevišķi atzīst savu vainu tiesneša priekšā un pieprasa sodu, vai ja ir četri liecinieki. Ja šī persona ir precējusies, tad…
akmeņiem nomētāšana
sods nav akmeņiem nomētāšana, ja vien tas nav spriedums, kas jāizpilda neprecētai personai,
simts rungu un nūju
tiek nošauts.
Bet ja cilvēks neatzīst savu vainu vai ja neviens nav redzējis viņa rīcību un nav iesniedzis sūdzību, tad vienīgais, ko viņš var darīt, ir nožēlot savu grēku un apņemties to vairs nekad neatkārtot.
atgriešanās pie Dieva / grēku nožēlošana
ir darīt.
Turklāt, pat ja kāds, kas izdarījis šādu noziegumu, to atzīst, šobrīd nav iestādes, kas varētu piemērot sodu. Atliek divas lietas:
viens
Tā ir citu cilvēku tiesību pārkāpšana, ja tā ir notikusi, ir jāizlīgst.
Otrs ir
Dieva dēļ nožēlot grēkus, lūgt piedošanu un vairs nekad neatkārtot to grēku.
Cilvēks ir radīts gan labiem, gan ļauniem darbiem. Tāpēc viņš laiku pa laikam, gribot vai negribot, var iegrimt grēkos. Par to Korānā ir teikts:
“Dievs nekad nepiedos tam, kas Viņam pielīdzina citus; bet Viņš piedos citus grēkus, kam Viņš grib. Kas pielīdzina Dievam citus, tas ir pilnīgi nomaldījies.”
(Nisa, 4/48, 116)
paziņojot, ka var piedot jebkuru grēku, ja vien to lūdz.
Mūsu grāmatās ir teikts, ka no sirds izteikta nožēla tiks pieņemta no Dieva puses. Patiešām, Dievs Visaugstākais,
“Ak, ticīgie! Atgriezieties pie Allāha ar patiesu nožēlu, lai Viņš piedotu jūsu grēkus un ievedītu jūs dārzos, kur plūst upes.”
(At-Tahrim, 66/8)
paziņojot, ka nožēlas izteikšana tiks pieņemta.
Patiess nožēlas akts, kas minēts pantā, ir šāds:
1.
Apzināties, ka ir izdarīts grēks pret Dievu, un meklēt patvērumu pie Dieva un nožēlot šo grēku.
2.
Būt noskumušam par šī nozieguma izdarīšanu, just sirdsapziņas pārmetimus par šādu grēku pret Radītāju.
3.
Būt pārliecinātam, ka vairs nekad neatgriezīsies pie šāda nozieguma.
4.
Ja tas attiecas uz kāda cita tiesībām, tad ir jāpanāk ar viņu izlīgums.
Kādā hadīsā mūsu pravietis (lai viņš ir svētīts) ir teicis:
“Patiesa nožēla ir šāda:
– Grēku nožēlošana.
– Obligāto rituālu izpilde.
– Neizdarīt vardarbību un neizraisīt naidu.
– Samierināties ar tiem, kas ir apvainoti un aizvainoti.
– Pieņemt lēmumu vairs nekad neatgriezties pie tā grēka.”
(sk. Kenzü’l-Ummal, 2/3808)
Ja mēs, Dieva gribā, izpildīsim šos nosacījumus, mēs varam cerēt, ka Dievs pieņems mūsu grēku nožēlu.
Bet cilvēks vienmēr
bailes un cerība
Tā tam jābūt. Mēs nevaram lepoties ar saviem dievkalpojumiem, nedz arī krist izmisumā savu grēku dēļ.
“Man viss ir kārtībā, es tiku ar to galā.”
cik tas ir nepareizi;
“Man ir beigas, Dievs mani nepieņems.”
Tas ir tikpat nepareizi. Turklāt, apzināties savu grēku, nožēlot to un meklēt patvērumu pie Dieva ir liels dievbijības akts.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Grēku nožēla…
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
