Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Sākotnēji tā bija filozofijas nozare, bet vēlāk kļuva par patstāvīgu specializācijas jomu. Tā ir kļuvusi arī par matemātikas un datorzinātnes sastāvdaļu. Kā disciplīna to izveidoja Aristotelis. Farabi, kurš bija Aristoteļa ietekmēts, to kategorizēja divās daļās. Ibn Sina attīstīja attiecību starp pārejošumu un ietveršanu. Mūsdienās nozīmīgu ieguldījumu sniedza Frege, Rasels un Vitgenšteins.
– Aristoteļa loģikai laika gaitā gan Rietumu, gan Islāma pasaulē tika veltītas ievērojamas kritikas. Tomēr loģikas pamatprincipi parasti paliek nemainīgi. Atšķirības var būt tikai dažās detaļās. Protams, tāpat kā jebkurā zinātnē, arī Aristoteļa loģikai vēlāk tika pievienoti jauni atklājumi.
Islāma pasaulē šai loģikai savu ieguldījumu sniedza arī Farabi un Ibn Sina. Medresēs mācītie un līdzīgi loģikas darbi ir identiski šīs loģikas skaidrojumiem. Tikai līdz 19. gadsimtam tā pilnībā dominēja ar savu nosaukumu. Vēlāk tā kļuva plaši pazīstama ar nosaukumu vispārīgā loģika.
Viss ir tas, kas tas ir. Tātad, loģiskā apgalvojumā katram jēdzienam jābūt identiskam pašam ar sevi.
Saskaņā ar šo principu, kaut kas nevar būt gan tas pats, gan kaut kas cits vienlaicīgi.
Saskaņā ar šo principu, loģisks apgalvojums ir vai nu patiess, vai nepatiess. Tas nevar būt vienlaikus gan patiess, gan nepatiess. Piemēram, laika periods ir vai nu nakts, vai diena. Tas nevar būt vienlaikus gan nakts, gan diena. Pretrunas princips to nepieļauj.
– Imams Gazali piešķīra loģikai īpašu nozīmi. Viņaprāt, tā ir zinātne, kas atšķir pareizas definīcijas un spriedumus no nepareizām, kā arī zināšanas, kas pauž noteiktību, no zināšanām, kas to nepauž. Loģika ir visu citu zinātņu mēraukla.
– Turklāt, pēc Gazali teiktā, „loģika attiecībā uz racionāliem argumentiem ir tas pats, kas metrs attiecībā uz dzeju un gramatika attiecībā uz valodu. Jo tāpat kā dzejas metrs atšķir dzeju ar metru no dzejas bez metra, un gramatika atšķir pareizu valodu no nepareizas, tāpat šī grāmata (Miyaru’l-İlm fi Fenni’l-Mantık) ar saviem loģikas mēriem atšķir pareizus spriedumus no nepareiziem…”
– Imams Gazali norāda uz loģikas likumiem.
To var saprast no tā, ka Aristoteli sauc par Pirmo Skolotāju (Muallim-i Evvel), bet Farabi par Otro Skolotāju (Muallim-i Sani). Gazali, atsaucoties uz to, ka tas ir minēts tajā pašā darbā, savā darbā “el-Kıstasu’l-Mustakim” apgalvo, ka loģikas avots ir atklāsme, un kā pierādījumu tam min Korāna pantus, nosaucot tos par loģikas pamatjautājumiem, piemēram, silogjismu veidiem.
– Mēs neatradām nevienu Imama Gazali viedokli par vahdetu’l-vücud. Ibn Arabi, kurš tiek uzskatīts par šīs doktrīnas galveno avotu, ir dzimis aptuveni piecdesmit piecus gadus pēc Gazali nāves. Tas ir vēl viens ievērības cienīgs fakts.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
