Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Gan vasarā, gan ziemā gavēšana nav kaitīga, bet pat ir noderīga.
Pozitīvo ietekmi un priekšrocības, ko gavēnis sniedz ķermeņa veselībai, varam uzskaitīt šādi:
Gavēnis vienlaikus ir veselības un labsajūtas avots strādājošiem cilvēkiem. Jo gavēņa radītā viegluma un komforta dēļ mūsu iekšējie orgāni strādā daudz vieglāk nekā dienās, kad mēs ēdam. Šī vieglāka darbība rada viegluma un možuma sajūtu visā ķermenī. Tas, ka Ramadāna dienās jūtamies viegli kā putni, ir šī gavēņa radītā možuma dēļ.
Gavēņa laikā cilvēks ēd divas reizes dienā: vienu reizi vakarā, pēc saulrieta (iftarā), un otru reizi pirms saullēkta (sahurā). Arī mūsdienu medicīnas ieteiktajā dzīvesveidā ir divas ēdienreizes. Jo vairāk nekā divas ēdienreizes gan kaitē mūsu ķermenim, gan rada laika zudumu. Pusdienas ietekmē mūsu ķermenis zaudē spēku un enerģiju, kļūst gaus un apātisks. Ja sākam strādāt ar tādu ķermeni, darba ražīgums samazinās uz pusi. Savukārt, ja kuņģis ir tukšs, ķermenis vienmēr paliek viegls. Tas turpina strādāt ar tādu pašu enerģiju.
Patiesībā, arī pārmērīga ēšana iftarā un sahurā, pārēšanās līdz pilnībai, nav pareiza. Jo tādā gadījumā ķermenim un dvēselei netiek dota atpūtas un relaksācijas iespēja, ķermeņa “fabrikai” netiek dota ikgadējā apkopes un remonta iespēja, un netiek sasniegts gavēņa gaidītais rezultāts un ieguvums.
Pravieša Muhameda (s.a.v.) hadīsos ir izklāstīta gavēņa nozīme ķermeņa veselībai šādā veidā:
Tātad, tāpat kā zekāts attīra īpašumu un atbrīvo to no netīrības, tāpat arī gavēnis attīra ķermeni, iznīcina tajā esošās indes un liekās vielas, un atbrīvo cilvēku no slimībām.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
