Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Melošana parasti izriet no viena no diviem iemesliem. Piemēram, kāds var apsolīt kaut ko izdarīt, bet to neizdarīt norunātajā laikā. Tātad šis cilvēks melo savas nespējas dēļ.
Šādas personas attaisnojums parasti ir tāds, ka viņš/viņa nav spējis/usi šo darbu veikt (dažādu iemeslu dēļ) jeb nespēj to izpildīt savas nespējas dēļ.
Tomēr, ja šī persona ir devusi solījumu kādam, kas saistīts ar mafiju, vai ja lieta ir saistīta ar valsti un beidzas ar cietumsodu, šī persona var izdomāt attaisnojumu vai melot, baidoties no tā, ka mafija viņu nogalinās vai valsts viņu ieslodzīs.
Kā redzams no šiem piemēriem, galvenie faktori, kas veicina melošanu, ir bezspēcība un bailes.
Ja mēs uz šo jautājumu skatāmies no šāda viedokļa, tad Dieva, kurš ir bezgalīgs zināšanās un spēkā, eksistence ir neapstrīdama patiesība, ko apliecina Visums.
Tāpat ir iespējams, ka Dievs ir būtne ar neierobežotu spēku un visu lietu radītājs.
– Turklāt, melo parasti cilvēki. Dievs, kurš ir visu skaistāko, pilnīgāko, cēlāko un svētāko vārdu un īpašību īpašnieks un ir brīvs no jebkādiem trūkumiem, protams, nevarētu bez vajadzības, bez jebkādas nepieciešamības, pazemoties līdz meliem, kas nekādā veidā neatbilst Viņa augstajai godībai.
Tātad, Dievam, kurš ir bezgalīgs zināšanās un spēkā, bezgalīgs godībā un varenībā, un kurš ir vienīgais šī Visuma radītājs un valdnieks, melošanas iespēja nekad, proti, loģiskā ziņā, nekad nenozīmē neko. Jo, lai kādai iespējai būtu kāda nozīme, ir jābūt kādam pierādījumam, kādai zīmei, kādam saprātīgam signālam, kas šai iespējai piešķir nozīmi.
Šis princips ir spēcīgs un zinātniski pamatots loģikas likums. Tā patiesumu apstiprina tūkstošiem pierādījumu. Ja kāds, pretēji tam, pieļauj kaut ko pilnīgi neiespējamu, tad viņam jāpaliek savā iedomu pasaulē.
Mēs zvēram pie Dieva nevainojamiem un vispilnīgākajiem vārdiem un īpašībām, ka nav nekādu pazīmju, nekādu nepieciešamību, nekādu baiļu, kas varētu likt Dievam melot.
Kā cilvēks, bet kā nevainojams pravietis (cilvēks, kurš nekad nemelo, uzticams pravietis visās lietās), Muhameds (s.a.v.), pat ar pasaules un viņa tuvāko draugu liecību, nekad nav pieļāvis melus,
Kāds jēga Dievam, kuram nav nekādas vajadzības, kuram nav jārada nekāda eksistence, kurš nebaidās no neviena cilvēka un kuram neviens radījums nevar nodarīt ne ļaunumu, ne labumu, izlikties par kaut ko citu, nekā Viņš ir? Vai Viņa bezgalīgā gudrība un zināšanas, bezgalīgā godība un nopietnība, neierobežotā varenība un svētums varētu pazemoties līdz tādai zemiskai rīcībai? Nekad, nekad, nekad!
Šajos pantos Dievs skaidri paziņo, lai atvairītu šādas sātāniskas kārdināšanas, ka Dievs ir patiesīgs:
„Dievs ir vienīgais patiesais Dievs, un nav cita dieva kā Viņš. Viņš visus jūs savāks kopā Tiesas dienā. Par to nav nekādu šaubu.”
„Tos, kas tic un dara labus darbus, mēs ievietosim dārzos, kur tekošas upes, lai tie tur paliktu mūžīgi. Tas ir patiesais Dieva solījums.”
„Neviens nevar izmainīt Viņa vārdus. Viņš dzird un zina visu.”
„Tie, kas baidās no sava Kunga, tiks vesti uz paradīzi pulkiem. Kad viņi tur ieradīsies un tās vārti tiks atvērti, paradīzes sargi teiks: …”
– Kad ir tik skaidri un nepārprotami Korāna paziņojumi, kas ir brīnumi no četrdesmit dažādiem aspektiem, tad pakļauties šaitāna kārdinājumiem un piešķirt nozīmi šādiem iedomājumiem ir patiešām pretrunā ar veselo saprātu. Protams, šādi kārdinājumi var piemeklēt mūs visus, bet mūsu uzdevums ir tiem nepievērst uzmanību.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
Manuprāt, jums nekavējoties no sirds jāatvainojas Dievam.
