– Esmu jūsu jaunākais brālis/māsa, mācos vidusskolas pēdējā klasē. Skolā notiek rakstiskie eksāmeni, bet dažu eksāmenu atbildes tiek izpaustas, un visi saņem maksimālo punktu skaitu. Es, izņemot divus, nevienā no tiem neatbildēju pēc atbildēm, bet atzīmēju to, ko zināju, un gāju tālāk.
– Bet tie divi bija literatūra un vācu valoda. Tos skolā nemāca, bet eksāmens ir. Un es negribu mācīties to, ko nemāca. Ja pareizi atceros, mēs klases sapulcē vienojāmies, ka šos priekšmetus nemācīsim, jo tie nav iekļauti universitātes eksāmenā, tie nav mūsu specialitātē, tātad tas nav tikai skolas lēmums, bet arī mēs, studenti, to nevēlējāmies, bet pat ja nevēlamies, mums ir jāraksta eksāmens. Mēs saņemam pilnu atzīmi par neko. – Vai šeit ir kāds pārkāpums pret citu tiesībām?
– Ēģesības atzīme ietekmē universitātes eksāmenu, tāpēc es nevēlos atņemt tiesības tiem, kas ieguvuši pilnu punktu skaitu par Ēģesību un tāpēc var piedalīties eksāmenā.
– Es dzirdu par tādiem, kas paaugstina atzīmes, kas dod pilnu punktu skaitu, pat neizlasot rakstīto. Ja viņiem ir augstākas atzīmes, viņi mūs apsteidz, un tas nav vēlams. Viņi mums arī dod pilnu punktu skaitu par velti un mūs tā izlaiž.
– Ko man darīt, es ļoti baidos no grēka pret savu tuvāko, šīs domas man neiziet no galvas. Šodien, pildot literatūras un vācu valodas eksāmena darbus, jutos ļoti slikti, it kā es apzināti būtu izdarījusi grēku pret savu tuvāko.
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Šo vienlīdzību nav atļauts izjaukt ar viltu, un tāpēc, ja tas, kam ir tiesības, nevar iekļūt, bet tas, kam nav tiesību, iekļūst.
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
