– Kādi ir prātīgie un reliģiskie iemesli, kāpēc jāsēž uz ceļiem un jāpieliecas?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Ar paklanīšanos cilvēks noliecas pie zemes, ar savu seju – ķermeņa augstāko punktu, smadzeņu, kas ir ķermeņa vadības centrs, un fiziski skaistāko un cēlāko orgānu – pazemīgi pakļaujoties Visaugstākajam Kungam. Tas ir augstākais kalpošanas veids, kas tuvina cilvēku viņa Kungam.
– Paklanīšanās nozīmē, ka cilvēks ieņem pazemīgāko iespējamo stāvokli – atbilstoši savām spējām – un tādējādi izrāda savu mīlestību un cieņu pret savu Radītāju, Visaugstāko.
– Sēdēšana ir fiziska pateicība Visaugstākajam Dievam, kurš ir dāvinājis cilvēkam vislielākās dāvanas – seju, acis, ausis, kā arī pieri, galvu, ceļus, rokas un kājas, un tā ir izpausme vislielākās pazemības pret Viņu.
Patiesībā, lai norādītu uz šo patiesību, mūsu pravietis (lai viņam miers) ir teicis:
“
Man tika pavēlēts klanīties septiņās vietās (kāds stāsta, septiņās ķermeņa daļās): pierē – viņš ar roku norādīja uz degunu (tādējādi deguns un piere tika skaitīti kā viena vieta) –, divās rokās, divos ceļos un divu pēdu malās (pirkstu galos).”
(Buhārī, Azān, 133-134).
– Pravieša Muhameda (s.a.v.) lūgšana, kuru viņš skaitīja, noliecoties lūgšanā, sākot ar vārdiem „secede vechiye…”, pauž iepriekš minēto dziļo lūgšanas nozīmi:
“Mana seja paklanījās savam radītājam, kas to radīja, veidoja, piešķīra tai spēku, ievietoja ausis un atvēra acis.”
”
(Kenzu’l-Ummal, h. nr.: 19811)
Tirmizī ir norādījis, ka šis hadīss ir autentisks.
(Tirmizi, Salat, 407).
– Islāmā ir būtiski, lai jaunākie izrādītu cieņu vecākajiem. Mūsu Kungs (s.a.v.) teica:
„Tas, kurš neciena savus vecākos un neizrāda žēlsirdību pret saviem jaunākajiem, nav no mums.” (Mecmau’z-zevaid, h.no: 12612)
Šis likums rāda, ka katrs mazākais izrāda cieņu katram lielākajam atbilstoši tā lielumam. Vai tad mēs varam uzskatīt par pārāk daudz to, ka mēs, mazākie, klanāmies Dievam, kas ir visu lielāko Lielākais?
– Cilvēks izjūt un izrāda dziļu cieņu pret tiem, kas viņam ir labi izdarījuši. Viņš vienmēr vēlas izrādīt mīlestību un cieņu pret tiem, kas ir cēli, ietekmīgi un gudri. Ierēdnis, izrādot cieņu savam priekšniekam, vai kareivis/apakšnieks, izrādot cieņu savam virsniekam, gūst no tā vienkārši baudu.
Tagad ir skaidrs, cik pamatota ir mūsu cieņa pret Dievu, kas mūs radījis no nekā, kas padarījis sauli un mēnesi par mūsu kalpiem, kas dāvājis mums zemi kā dārgumu pilnu galdu un kas ir mūsu patiesais valdnieks. Ja mēs bez šaubām izrādām cieņu pat nelielam ierēdnim, ja mēs nepieļaujam nekādu necieņu pat pret vismazāko priekšnieku, ja mēs kļūstam par kalpiem kādam cilvēkam par nelielu labdarību, vai tad mēs neizskatīsimies smieklīgi, ja uzskatīsim par kauna lietu paklanīties mūsu Kungam, kuram mēs esam parādā visu savu esamību?
– Ir vispāratzīts fakts, ka jo vairāk cilvēks izrāda cieņu vecākam cilvēkam, kurš to ir pelnījis, jo vairāk viņš pats aug. Tātad…
Tas, kas klanās Dievam, nesamazinās, bet aug, iegūst godu un tuvojas Dievam. Tas ir vislielākais gods.
Lai iegūtu papildinformāciju, klikšķiniet šeit:
– Kāda ir jēga kustībām, kas tiek veiktas lūgšanas laikā?
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
