“Daži no pravieša Muhameda biedriem, piemēram, Selmān-ı Fârisî, uzskatīja, ka Korānu var turēt rokās arī bez mazgāšanās.”
– No kura avota ir ņemts šis citāts?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
– Kāds nostāsts vēsta, ka Alkame ir teicis:
Kādu dienu mēs aizgājām pie Salmana al-Fārisī un viņam teicām:
“Nomazgājies un tad mums nolasī kādu Korāna fragmentu.”
mēs teicām. Viņš atbildēja: Kā minēts Vakıa sūras 78. un 79. pantos,
„Tas ir ierakstīts kādā svētā grāmatā (Levh-i Mahfuzā). Tam var pieskarties tikai tie, kas ir tīri.”
(tekstā esošo) pantu nozīme
“Debesīs esošajam Korānam var pieskarties tikai eņģeļi.”
atbildēja viņš un
(bez mazgāšanās)
viņš mums lasīja Korānu.”
(Suyuti, ed-Durru’l-Mensur, attiecīgo pantu skaidrojums)
Piezīme:
Šajā izteikumā nav skaidrs, vai Hz. Selman Korānu lasīja no galvas vai no grāmatas (Mushaf).
Patiesībā, saskaņā ar Ibn Tejmiju, arī Salmans al-Fārisī ir viens no tiem, kas apgalvo, ka Korānu nedrīkst turēt bez rituālās šķīstības.
(sk. Mecmuu’l-Fetava, 21/266)
– Daži avoti apgalvo, ka Ibn Abbās ir paziņojis, ka Korānu var turēt arī bez mazgāšanās. Kurtubi šajā sakarā izteicies šādi:
„Ir bijušas domstarpības par to, vai Korānu drīkst turēt bez mazgāšanās. Pēc vairākuma zinātnieku domām…”
Bez abdesta Korānu nedrīkst aiztikt.
Šādu viedokli pauž grupa juristu, kuru vidū ir Hz. Ali, Ibn Mesud, Sad b. Ebi Vekkas, Said b. Zeid, Ata, Zuhri, Nehai, el-Hakem, Hammad, kā arī Imams Maliks un Imams Šafii. Šī viedokļa galvenais pierādījums ir Imama Malika atstāstītais…
“Korānu drīkst aizskart tikai tie, kas ir tīri.”
(Muvatta, 1/199)
tas ir hadīss ar šādu nozīmi.”
“Ir dažādi stāstījumi par to, ko teicis Abū Hanīfa. Pēc dažiem stāstījumiem, Abū Hanīfa to neatļāva, bet pēc citiem – atļāva. Viens no tiem, kas šo viedokli aizstāv, ir…”
Ibn Abbās, Ša’bī
un citiem.”
(sk. Kurtubi, Vakıa:78-79. pantu skaidrojums)
– Kā ziņo imams Nevevi,
Tāpat kā daudzi islāma teologi, arī četri islāma tiesību skolu pamatlicēji, tostarp Abū Hanīfa, uzskatīja, ka Korānu nedrīkst turēt bez rituālās šķīstības (vudu).
ir tāda viedokļa.
(sk. Mecmu, 2/72)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
