– Vai eņģelis Azrails (nāves eņģelis) viņam parādās?
Mūsu dārgais brāli/mūsu dārgā māsa,
Cilvēki, mirstot, ar grūtībām atpazīst tos, kas ir viņiem blakus, un dažreiz neatpazīst vispār. Ja domā, ka tas ir tāpēc, ka mirstošā cilvēka garīgās spējas vājinās, tad tā nav. Iespējams, ka mirstošajam atklājas kaut kas tāds, ko dzīvie nekad nav spējuši un nespēs saprast, un visa viņa esamība ievelkas viņa paša iekšējā pasaulē. Mirstošā slimnieka sejas izteiksmes un vārdi, ko apkārtējie nesaprot, ir saistīti ar šo iekšējo stāvokli. Tas ir saistīts ar to, ko viņš redz, bet apkārtējie neredz.
Saskaņā ar to, ko ir izklāstījis (v.327/938), Ebu Džafer Muhameds b. Ali (v. 117/735), viens no slavenākajiem tābi’īnu (paaudze, kas sekoja sahaba) juristiem, ir teicis, ka cilvēkam nāves brīdī tiks parādīti viņa labie un ļaunie darbi, un tajā brīdī cilvēks pievērsīsies labajiem darbiem un novērsīsies no ļaunajiem. Sujūtī (v. 911/1505) ir ziņojis, ka Hasans al-Basrī (v. 110/728), komentējot Kijāmas sūras pantu: (viņš tiks informēts par visiem saviem darbiem, gan tiem, ko viņš ir izdarījis, gan tiem, ko viņš ir atlicis)1, ir teicis:
2
Kad pravietis Muhameds (s.a.v.) apmeklēja mirstošu vīrieti no ensāriem, viņš jautāja, kā viņam klājas un ko viņš redz. Vīrietis atbildēja, ka viņam ir sagatavotas divas lietas – viena balta, otra melna. Pravietis (s.a.v.) jautāja, kura no tām ir tuvāk. Vīrietis atbildēja, ka melnā ir tuvāk, un lūdza pravieti (s.a.v.) par viņu lūgties. Pēc šīs lūgšanas vīrietis paziņoja, ka melnā lieta ir attālinājusies.3 Tas ir pierādījums tam, ka cilvēkam pēdējā brīdī tiek parādīti viņa darbi. Jo melnā lieta, ko vīrietis redzēja, simbolizē viņa ļaunos darbus, bet baltā – labos darbus.
Bera ibn Azib teica par Ahzab sūru:
(Dievam) (ticīgajiem) (no visām bēdām)4
par šo pantu viņš saka sekojošo:
5
Kad nāves eņģelis nāk paņemt cilvēka dvēseli, viņš sveicina to, un tad viņam tiek parādīta viņa vieta pēcnāves pasaulē. Cilvēki no šī brīža saprot savu stāvokli kapā un pēcnāves pasaulē, kā teikts kādā no Hz. Ali teicieniem.6
Kādā hadīsā, kas citēts no Džābira ibn Abdullaha (miris 74/693), mūsu pravietis (lai viņam miers) stāsta par kādu tuksnesī dzīvojošu arābu, kurš citē no Jūnusa sūras:
7
Uz jautājumu par šo ajetu, viņš norādījis, ka ar pēcnāves valstības labo vēsti šajā ajetā ir domāta labā vēsts, ko ticīgais saņem savas nāves brīdī.8
Saskaņā ar hadīsiem, ko stāsta mūsu māte Aiša (m. 57/676), mūsu Pravietis (s.a.v.) ir paziņojis, ka ikvienam tiks parādīta viņa vieta nāves brīdī, un ka ticīgais, ieraudzījis savu vietu, vēlēsies satikties ar Allāhu, bet neticīgais to ienīdīs. Pravietis (s.a.v.) teica: (ja viņš to vēlēsies), (ja viņš to nevēlēsies), un tad Aiša teica: Viņš teica: (nāves brīdī)9 Pravietis (s.a.v.), citā hadīsā, ko stāsta Aiša, ir teicis: ka viņa pēdējie vārdi ir pierādījums tam, ka viņai tika parādīta viņas vieta paradīzē.10
Korānā ir skaidri norādījumi par žēlastību, labajām ziņām un sodu, ar ko cilvēki sastapsies nāves brīdī. Tas būs atkarīgs no viņu darbiem šajā pasaulē un no labajiem un ļaunajiem darbiem, ko viņi ir veikuši. (Tiem, kas ir priekšā labajos darbos) 11. pantā minētā mierinājuma (bezgalīgas svētības paradīze) ir paredzēts, ka tas notiks nāves brīdī. (Tiem, kas noliedz) 12. pantā minētais sods ir nāves brīdī, un viņus gaida elles sods arī pēcnāves dzīvē. 13. gadsimta (m.ē.) komentētājs Mudžāhids, viens no tābiīnu komentētājiem, par Fūssiletas sūras pantu:
(Un tie, kas dara labus darbus,) (nāves brīdī)14
Viņš ir teicis, ka pantā minētais stāvoklis ir nāves brīdī.15 Ir arī tādi komentētāji, kas saka, ka šī labā vēsts ir trīs vietās: nāves brīdī, kapā un tad, kad iestājas apokalipse.16
Tas viss ir pierādījums tam, ka ticīgie, kas ir labie un tie, kas ir pelnījuši pestīšanu, nāves brīdī tiks sagaidīti ar žēlastību un labām ziņām no eņģeļiem.
Sūrā al-Mu’minūn ir teikts, ka neticīgie un tie ticīgie, kas nav pilnībā izpildījuši savus pienākumus, nāves brīdī tiks brīdināti par gaidāmajām ciešanām un, ieraudzījuši savu vietu, vēlēsies atgriezties pasaulē.17
Tāpēc, kad cilvēks mirst, viņš redz savu vietu un jūt vai nu prieku, vai sāpes, un tad sākas svētība vai sods.18 No šī brīža atgriešanās durvis aizveras, un pat ticība pēc savas vietas ieraudzīšanas vairs nav pieņemama.19 Jo Korāns slavē ticīgos, aprakstot tos kā tādus, kas tic neredzamajam.20 Ticība pēc tam, kad ir redzēts pēcnāves sods, nav pieņemama, jo tā nav ticība neredzamajam. Tāpat arī Faraons savā pēdējā brīdī, slīkstot, vēlējās ticēt, bet tas netika pieņemts no Allāha puses.21 Arī Gāfir sūrā ir skaidri norādīts, ka tiem, kas saka, ka ticējuši pēc soda ieraudzīšanas, viņu ticība vairs nepalīdzēs.22
1) Al-Qiyama, 75/13.
2) Suyūtī, Šerhüs-Sudûr, v. 33 a, Nr.7253; v.170 a, Nr. 7371/3.
3) Tas pats darbs, tā pati vieta.
4) Ahzāb, 33/44.
5) Hasans el-Idvi, 17 gadi.
6) Suyuti, agev 35 b; 171 b.
7) Jūnas, 10/64.
8) Suyuti, iepriekš minētais darbs, 35. sējums, b lapa; 171. b lapa.
9) Buhari, Sahih, Rikâk, 41, VII sēj., 191. lpp.; Ibn Mâce, Sünen, Zühd, 31, II sēj., 1425. lpp.; Tirmizi, Sünen, Cenâiz, 67, II sēj., 247. lpp., (Tulkojums) Tirmizi šim hadīsam piešķīris vērtējumu “Hasen-Sahihtir”.
10) Buhārī, Sahīh, Rikāk, 41, VII. sēj., 192. lpp.
11) Al-Vāqi’a, 56/88-89.
12) Al-Vāqi’a, 56/92-93.
13) Suyuti, iepriekš minētais darbs, 34. lpp., b; v. 171. lpp., a.
14) Fussilet, 41/30.
15) Mudžāhids ibn Džabrs, Tefsīru Mudžāhid, 2. sēj., 571. lpp., Pakistāna, bez izdošanas gada.
16) Suyuti, ag.ev 35 b; v. 172 a
17) Al-Mu’minūn, 23/99-100: Kad kāds no šiem daudzdievotājiem sasniegs nāves brīdi, viņš teiks: “Mans Kungs, atgriez mani atpakaļ pasaulē, lai es varētu izdarīt labus darbus un izpildīt to, ko es atstāju novārtā…”
18) sk. Nisa, 4/97; Enfāl, 8/50; Nahl, 16/32; Abdulkerim el-Hatib. Allah ve’l-insan, 460. lpp., Bejrūta, 1975.
19) er-Rāzī, Muhammed b. Ebī Bekr, el-Hidāje, Emālī Šerhi) v. 69 a, Konya Yusufağa Küt, Nr. 7048; Ša’rānī, ages 16
20) Al-Baqarah, 2/3
21) Jūnas, 10/90-92.
22) Mumin 40/84-85: “Kad viņi ieraudzīja mūsu sodu, viņi teica: “Mēs ticam Dieva vienībai un atsakāmies no tiem, ko mēs Viņam pielīdzinājām.” Bet kad viņi ieraudzīja mūsu sodu, viņu ticība viņiem vairs nepalīdzēja. Tāds ir Dieva likums attiecībā uz Viņa kalpiem. Un tie, kas neticēja, tad kļūdījās.”
(Dzīve kapā, prof. dr. Süleyman Toprak)
Ar sveicieniem un lūgšanām…
Islāms jautājumos un atbildēs
Komentāri
Lai Dievs man dāvā skaistu nāvi, ja iespējams, kopā ar šahādu…
